Nobela Miera prēmija piešķirta kodolieroču likvidēšanas kampaņai

Prēmija kodolieroču likvidēšanas kampaņas aktīvistiem piešķirta «par to darbu pievērst uzmanību kodolieroču lietošanas katastrofālajām humānajām sekām», paziņoja komiteja.

«Mēs dzīvojam pasaulē, kurā risks, ka tiks izmantoti kodolieroči, ir lielāks, nekā tas bijis ilgu laiku,» norādīja Norvēģijas Nobela komitejas priekšsēdētāja Berita Reisa-Andersena, pieminot Ziemeļkorejas kodoldraudus.

Reisa-Andersena aicināja aicināja visas valstis, kuru rīcībā ir kodolieroči, iesaistīties sarunās par atteikšanos no tiem.

«Šā gada Miera prēmija ir arī aicinājums visām valstīm sākt nopietnas sarunas ar skatu uz pakāpenisku, līdzsvarotu un rūpīgi novērotu gandrīz 15 000 pasaules kodolieroču iznīcināšanu,» sacīja Reisa-Andersena.

ICAN ir Ženēvā bāzēta 468 nevalstisko organizāciju koalīcija, kas tika dibināta 2007.gadā.

Tā bija viens no galvenajiem spēlētājiem vēsturiskā kodolieroču aizliegšanas līguma izstrādē, kuru jūlijā parakstīja 122 valstis. Tomēr līgums ir simbolisks, jo to atteicās parakstīt visas deviņas ar kodolieročiem bruņotās valstis.

ICAN paziņoja, ka tagad esot īstais brīdis aizliegt kodolieročus.

«Šis ir lielas globālās spriedzes laiks, kad ugunīga retorika var mūs viegli, neatvairāmi novest pie neaprakstāmām šausmām,» paziņojumā norādīja ICAN, kas Nobela Miera prēmiju nosauca par lielu pagodinājumu.

«Kodolkonflikta rēgs atkal iegūst draudošas aprises. Ja kādreiz ir bijis brīdis, kad valstīm vajadzētu pasludināt savu nepārprotamo iestāšanos pret kodolieročiem, tad tas brīdis ir tagad,» uzsvēra kampaņa.

Nobela komiteja šogad saņēma vairāk nekā 300 nominācijas. Par galvenajiem favorītiem uz Nobela Miera prēmiju tika uzskatīti ICAN un Romas katoļu baznīcas pāvests Francisks. Starp iespējamajiem laureātiem mediji nosauca arī Hirosimas atomsprādzienu pārcietušo Secuko Tērlovu un Nagasaki atomsprādzienu pārdzīvojušo Sumiteru Taniguči.

Raidorganizācija NRK, kas iepriekšējos gados vairākkārt pareizi prognozējusi balvas saņēmēju, minēja arī Irānas ārlietu ministru Mohammadu Džavadu Zarifu un ASV valsts sekretāru Džonu Keriju, viņu nopelnu vidū minot Irānas un lielvaru vienošanās panākšanu par Teherānas kodolprogrammas ierobežošanu.

Vācijas kanclere Angela Merkele, ANO bēgļu aģentūra (UNHCR), eritriešu priesteris Mussie Zerai, Itālijas Lampedūzas salas mērs Džusi Nikolīni arī minēti pretendentu vidū par viņu ieguldījumu bēgļu krīzes risināšanā.

Vēl pretendentu vidū minēts arī Krievijas opozicionārā laikraksta «Novaja Gazaeta» redaktors Dmitrijs Muratovs un Kongo ginekologs Deniss Mukvege, kurš palīdz seksuālās vardarbības upuriem.

Nobela Miera prēmijas laureāti saņem 971 000 dolāru lielu godalgu.

Pagājušajā gadā Nobela Miera prēmija piešķirta Kolumbijas prezidentam Huanam Manuelam Santosam par centieniem izbeigt valsts vairāk nekā 50 gadus ilgstošo pilsoņkaru.