Dažādajai Eiropas Komisijas (EK) reakcijai uz iekšpolitisko situāciju Polijā un uz notikumiem Katalonijā ir atšķirīgi iemesli, Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē sacīja Latvijas pastāvīgā pārstāve Eiropas Savienībā (ES) Sanita Pavļuta-Deslandes.
Latvijas pārstāve ES: Dažādajai EK reakcijai uz situāciju Polijā un uz notikumiem Katalonijā ir atšķirīgi iemesli
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņa skaidroja, ka tas, kas notiek Polijā, proti, plānotā tiesu sistēmas reforma, uztrauc ne tikai EK, bet arī ES dalībvalstis. No praktiskā skatu punkta EK ir pārliecināta, ka draudi tiesu varai var apdraudēt ES iekšējo tirgu, norādīja Pavļuta-Deslandes.
«Lai iekšējais tirgus funkcionētu, ir nepieciešama likumdošanas piemērošana neatkarīgā un godīgā veidā,» EK bažas skaidroja Latvijas pārstāve ES.
Pavļuta-Deslandes klātesošajiem deputātiem arī izklāstīja Briseles nostāju Katalonijas jautājumos, vēršot uzmanību, ka no Briseles puses situācija Katalonijā izskatās ļoti sarežģīti. Šī iemesla dēļ ir redzams, ka visi ES institūciju pārstāvji izsakās par šo tematu atturīgi, ja vispār izsakās.
«Neviens nevar īsti atļauties kritizēt Spānijas valdību, jo tā ir ES dalībvalsts un tā ir Spānijas iekšējā lieta. Institūciju pārstāvji ierasti ir ļoti piesardzīgi, komentējot dažādas valstu iekšpolitiskās norises,» sacīja Latvijas pārstāve ES.
Komisijas loceklis, deputāts Aleksandrs Kiršteins (VL-TB/LNNK) pauda neizpratni par EK atšķirīgo nostāju Katalonijas un Polijas gadījumā, norādot, ka Polijā policija nesit cilvēkus un nevelk tos aiz matiem, taču pārmetumi pret šo valsti ir izteikti, turpretim pret Kataloniju pozīcijas paušana nav naska, stingra un no daudzu augstu Eiropas amatpersonu puses izpaliek un šķiet, ka EK ir aizņemta ar Poliju.
Pavļuta-Deslandes atbildēja, ka Polijā tiek runāts par likumdošanas aktiem, kas tiek grozīti tālejoši, tādēļ no tiesu varas politizēšanas vēlāk atbrīvoties jau būtu ļoti grūti, ja EK šobrīd neko nedarītu. «EK nav aizņemta ar Poliju. Spānijā runa ir par konkrētu situāciju, bet Polijā par fundamentālām izmaiņām likumdošanā,» viņa piebilda.
Savukārt Ojārs Ēriks Kalniņš (V) klātesošajiem pauda viedokli, ka Polija iestājās ES uz zināmiem noteikumiem un ja šī valsts tos pārkāpj, EK ir tiesības aizrādīt. Tikmēr Katalonijas jautājumā deputāts bija pārliecināts, ka par notikušā referenduma leģitimitāti strīdi būs ilgi, bet par Spānijas varas pielietošanu vairāki Eiropas politiķi jau ir izteikuši kritiku, tādēļ par pilnīgi klusēšanu to nevarētu saukt. Viņš aicināja dot laiku izvērtēt situāciju un pauda pārliecību, ka diskusija par šiem jautājumiem sāksies.
Komisijas sēdes noslēgumā deputāte Jūlija Stepaņenko (S) aicināja komisiju Katalonijas jautājumu apspriest kādā no nākamajām sēdēm, uzaicinot ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (V), lai formulētu un saprastu Latvijas pozīciju šajā jautājumā.