Katalāņu situāciju nevar salīdzināt ar Igaunijas stāvokli, tai atgūstot neatkarību pēc Padomju Savienības okupācijas, paziņojusi Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida.
Igaunijas prezidente: Katalāņu situāciju nevar salīdzināt ar Igaunijas neatkarības atjaunošanu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Spānija ir demokrātiska valsts ar konstitūciju, ko [referendumā] apstiprinājuši arī cilvēki, kas dzīvo Katalonijā, tādēļ visos apstākļos jārīkojas saskaņā ar šo konstitūciju,» intervijā sabiedriskajai raidorganizācijai ERR norādīja Kaljulaida.
Viņa piebilda, ka, iespējams, būtu noderīgi sarīkot diskusijas par to, vai Spānijas konstitūcijā nebūtu jāietver iespēja debatēt par šiem jautājumiem, kā tas ir Lielbritānijā, kur Skotijā tika sarīkots neatkarības referendums.
«Es varu saprast, ka katalāņu politiķiem var šķist, ka viņu politiskā dzīve būs par īsu, lai debatētu par to, vai Spānijas konstitūcija varētu būt citādāka. (..) Viņi vēlētos virzīties uz priekšu ļoti ātri, bet tādā veidā sabiedrībai tiek nodarītas lielas sāpes.
Vienīgais veids, kā virzīties uz priekšu, ir ar demokrātiska procesa līdzekļiem,» sacīja Kaljulaida.
Viņa piebilda, ka Katalonijā svētdien notikušais bijusi demonstrācija referenduma formā, kas ir pretrunā Spānijas konstitūcijai.
Par spīti policijas pretestībai, Katalonijā svētdien notika referendums par neatkarību no Spānijas. Atbilstoši Katalonijas varasiestāžu informācijai referendumā piedalījās 2,2 miljoni no 5,3 miljoniem balsstiesīgo pilsoņu un 90% no referenduma dalībniekiem atbalstījuši reģiona neatkarību. Katalonijas valdības vadītājs Karless Pudždemons paziņojis, ka nav citas izvēles, kā vien īstenot Katalonijas neatkarības plānu. Viņš gan arī aicinājis Eiropas Savienību krīzē uzņemties vidutāja lomu.