Centralizēti iepērkot parenterāli ievadāmās ķīmijterapijas zāles, pacienti necietīs, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē uzsvēra Veselības ministrijas (VM) Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere.
Viņa norādīja, ka jau tagad daļu šo medikamentu iepērk pašas slimnīcas, savukārt otru daļu pacienti pērk paši. Šī iemesla dēļ VM iecerējusi procesus apvienot. «Ja tagad pacienti nav cietuši, tad necietīs arī turpmāk,» norādīja Kaupe.
Vienlaikus viņa skaidroja, ka gadījumos, kad zāles nav nonākušas pie pacientiem, pie vainas neesot bijusi iepirkumu procedūra, bet gan ražotājs vai kādi citi apstākļi.
Savukārt Nacionālā veselības dienesta (NVD) Zāļu un medicīnisko ierīču departamenta direktores vietniece Antra Fogele norādīja, ka veids, kā izvairīties no problēmām, kas varētu rasties, organizējot iepirkumu, ir to sākt laicīgi, proti, vismaz septiņus mēnešus pirms medikamenti ir nepieciešami.
Fogele uzsvēra, ka iepirkuma apmērs ir apmēram četri miljoni eiro, taču NVD speciālisti veikuši lielākus iepirkumus, piemēram, iepērkot vakcīnas. NVD speciālistiem ir liela pieredze ar iepirkumu organizēšanu un lielu problēmu šajā jautājumā nav, piebilda NVD pārstāve.
Ziņojumā par iespēju organizēt centralizētos iepirkumus zāļu iegādei valsts ārstniecības iestādēs Veselības ministrija (VM) lēš, ka, centralizēti iepērkot parenterāli ievadāmās ķīmijterapijas zāles, kuru iegāde apmaksāta no valsts budžeta līdzekļiem, ietaupījums trīs gadu laikā varētu būt apmēram 1,8 miljoni eiro.
Kā iepriekš skaidrojusi VM, patlaban minētās zāles iekļautas ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu kompensācijas sarakstā, tāpēc to izsniegšanu nodrošina aptieka, tomēr tās pacientam ievadāmas tikai stacionāra vai dienas stacionārā apstākļos attiecīgā ārsta-speciālista uzraudzībā.
Ministrija uzskata, - tā kā zāles pacients pats iegādājas aptiekā un tad dodas uz ārstniecības iestādi zāļu ievadei, pastāv risks, ka zāļu neatbilstošas uzglabāšanas dēļ posmā starp iegādi un zāļu ievadīšanu varētu tikt izmainīta zāļu efektivitāte un lietošanas drošība. Turklāt ir gadījumi, kad pacientam nemaz nav nepieciešams viss iegādātais zāļu daudzums, taču aptieka tās var izsniegt tikai tādā daudzumā un apjomā, kāds ir zāļu primārais iepakojums.
Savukārt Latvijas Onkologu asociācijas vadītājs Jānis Eglītis iepriekš aģentūrai LETA pauda, ka iecerē iepirkt minētās zāles centralizēti saskatāmi būtiski riski. Organizējot šādus iepirkumus, būtiski ņemt vērā dažādus riskus, lai nerastos situācija, ka pacienti paliek bez ārstēšanas, jo nav medikamentu, viņš norādīja.
Onkologu asociācijas vēstulē VM teikts, ka iepirkumu normatīvi Latvijā izveidoti tā, ka jebkuram iepirkuma dalībniekam ir tiesības apstrīdēt iepirkuma komisijas pieņemtos lēmumus, tādējādi pastāv risks onkoloģijas pacientiem palikt bez nepieciešamajiem medikamentiem, ja kāds no organizētajiem iepirkumiem tiktu ierauts laikietilpīgā tiesvedībā un pārsūdzībā.
Arī Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidents Pēteris Apinis saskata vairākus būtiskus riskus, kas varētu sekot, centralizēti iepērkot onkoloģijas medikamentus, tostarp šāda iecere nozīmēšot korupciju ar politiski nozīmētu iepirkuma uzvarētāju, neprofesionāļu veiktu, vienveidīgu zāļu iepirkumu, atbildības novelšanu uz ārstiem, kā arī pretēju virzību pasaules noteiktajai onkoloģisko pacientu individualizētajai terapijai.
