EP deputāts: ES nedrīkst ļaut Eiropai ieslīgt totalitārismā

Eiropas Parlamenta liberāļu grupas līderis Gijs Verhofštats

FOTO: EPA/Scanpix

Šodien, 23.augustā, lielā daļā Eiropas un arī Latvijā atzīmē staļinisma un nacisma upuru atceres dienu. Totalitārisms nav tikai pagātnes problēma, par ko liecina galēji labējo un ekstrēmistisko uzskatu pieaugušā popularitāte Eiropā un citviet. Eiropas Savienībai (ES) jāspēlē nozīmīga loma, lai novērstu kontinenta ieslīgšanu totalitārismā, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) liberāļu grupas līderis Gijs Verhofštats.

Maijā Francija nonāca ļoti tuvu tam, lai Elizejas pilī nonāktu galēji labējā Marina Lepēna, kamēr dažās Centrāleiropas valstīs pastiprinās augstāko valdības pārstāvju vara pār valsts institūcijām. ASV notiek neonacistu demonstrācijas, pret kurām stingri neiebilst valsts prezidents. Savukārt autokrātiskā Putina vadītajā Krievijā joprojām populāra personība ir Josifs Staļins, kura noziedzīgā režīma upuri šodien tiek pieminēti.

«Katru gadu globālie notikumi padara šo dienu nozīmīgu un jēgpilnu, atgādinot cilvēcei pagātnes briesmīgās mācības,» laikrakstam «The Independent» uzsver Varšavas Vitolda Piļecka totalitārisma studiju centra programmas vadītājs Voiceks Kozloviskis.

Viņš prognozē, ka nākotnes totalitārie režīmi nebūs tieši tādi paši, kādus tos redzējām pagātnē, un tamdēļ ar tiem būs grūtāk cīnīties. «Neapšaubāmi pastāv risks, ka totalitārie režīmi varētu atgriezties,» teica Kozlovskis. «Cerība par dažu cilvēku grupu paverdzināšanu, citu izraidīšanu vai iznīcināšanu un jaunu cilvēku radīšanu jaunā sabiedrībā zem tādām vai citādām ideoloģiskajām un reliģiskajām izkārtnēm ir nevīstoša. Āķis ir tajā, ka pagātnē nevar vienkārši atgriezties. Nākotnes totalitārisma draudi varbūt nebūs viegli pamanāmi un neatgādinās ne pašreizējo Ziemeļkorejas piemēru, nedz «Islāma valsts» nāvīgos valsts nodibināšanas centienus, nedz arī dažādās pasaules malās uzradušās diktatūras.»

«Lai arī kāds [totalitārisms] kļūs, to noteikti radīs daži cilvēki, kuri vērsīsies pret citām cilvēku grupām. Cilvēku alkatībai un kārei pēc varas un dominances nav galīga risinājuma,» drūmi secina Kozlovskis.

EP liberāļu grupas līderis Verhofštats norāda uz nesenajiem notikumiem ASV un Eiropā. «Mēs dzīvojam ievērojamas politiskās nepastāvības laikā, un demokrātijai tiek likti šķēršļi daudzviet pasaulē,» viņš skaidro. «Atliek tikai pavērot balto rasistu kustības ASV vai to, kā aizvien autoritārākās valdības Polijā un Ungārijā apzināti novājina demokrātiskās institūcijas, lai saprastu, ka neatkarību, brīvību un likumību nevar uzskatīt par neatņemamām vērtībām.»

Verhofštats, kurš ir arī EP galvenais «Brexit» sarunu vadītājs, ir pārliecināts, ka totalitārisma nepieļaušanā lielu lomu spēlē ES institūcijas.

«Šīs pamatvērtības ir jālolo un jācīnās par tām. Eiropas Savienība, kas nodrošina mieru mūsu kontinentā, vienlaikus atbalstot demokrātiskās institūcijas, spēlē vitālu lomu,» sacīja Verhofštats.

Uz augšu