Pirms 70 gadiem no britu kolonizētās Indijas radās divas neatkarīgas valstis - Indija un Pakistāna. Lai arī neatkarības pasludināšanas nakts bija optimistiskas pacilātības pilna, abas jaundibinātās valstis drīz vien sastapās ar milzīga apmēra migrācijas krīzi, vardarbību un attiecību saspīlējumu, kas Indijas un Pakistānas starpā joprojām nav atrisināts, vēsta laikraksts «The Daily Telegraph».
Naktī no 14. uz 15. augustu pirmais neatkarīgās Indijas premjers Džavaharlals Neru teica vēsturisku runu, kurā atsaucās uz desmitiem gadu ilgo nevardarbīgo cīņu pret Lielbritānijas varu. «Pusnakts stundā, kamēr pasaule guļ, Indija modīsies dzīvei un brīvībai,» viņš teica. «Pienācis brīdis, kādu vēsturē ir retums, kad mēs no speram soli no vecā uz jauno, kad beidzas laikmets un ilgi nospiestā nācijas dvēsele rod balsi.»
Indijas neatkarības kustība aizsākās 1857.gadā. Kustības pirmie līderi rīkoja vardarbīgas sacelšanās, taču 20.gados par tās vadītāju kļuva Mahatma Gandi, kura cīņa par tiesībām ar nevardarbīgām metodēm iedvesmoja turpmākās paaudzes. Otrajā pasaules karā Lielbritānija, cīnoties plecu pie pleca ar 2,5 miljoniem indiešu karavīru, solīja valstij neatkarību, tiklīdz karš būs beidzies. Uzreiz pēc kara joprojām britu pakļautībā esošajā Indijā vēlēšanās dominēja Indijas Nacionālais kongress un Musulmaņu līga, kuras līderis Mohameds Ali Džinna uzstāja, ka Indijas musulmaņiem pienākas sava valsts. Tā arī notika, taču radās nopietna problēma.
Indijā, kas bija teritorija ar hinduistu vairākumu, dzīvoja miljoniem musulmaņu. Un Pakistānā, kurā vairums iedzīvotāju bija musulmaņi, tomēr mitinājās liels skaits hinduistu un sikhu. Dažu mēnešu laikā pēc neatkarības pasludināšanas un sadalīšanās bailēs no diskriminācijas apmēram 15 miljoni cilvēku devās no vienas jaunās valsts uz otru. Aplēsts, ka vismaz miljons cilvēku mira haotiskā migrācijas viļņa laikā, bet daudzi citi nokļuva pilsētās izveidotajās nometnēs, kur valdīja vardarbība, zagšana un bads.
Indija un Pakistāna kopš 1947.gada karojušas trīs reizes. Abu valstu attiecības joprojām ir saspīlētas, īpaši Kašmiras jautājumā – gan Indija, gan Pakistāna to uzskata par sev pienākošos teritoriju. Pēdējos 30 gados tur miruši desmitiem tūkstoši cilvēku, galvenokārt civiliedzīvotāji.
«Tagadējais saspīlējums starp Indiju un Pakistānu ir nedabisks. Tāpēc es nedomāju, ka tā tas paliks uz mūžīgiem laikiem,» cerīgi pauž pakistāniešu politiskais analītiķis Hasans Askari, norādot, ka nepieciešams dialogs starp abām valstīm un tikai tad varot gaidīt uzlabojumus.
Pakistānā neatkarības pasludināšanu svin 14.augustā, kamēr Indijā tas notiek dienu vēlāk – 15.augustā.