Kāda ir Ainara mūža pēdējā mīlestība - Anija Virga?

Piedāvājam nelielu ieskatu žurnāla «Ieva» intervijā un Anijas dzīves atziņās.

«To, ka kādreiz būšu slavena cilvēka sieva - un es uzskatu, ka Ainārs ir slavenība -, es nekad nebiju iedomājusies. [..] Skolas laikā biju parasta meitene, normāli mācījos, ar visiem labi satiku. Nebija man nekādu tādu izlēcienu. Es tiešām nezinu, kāpēc citiem tā par mani šķiet. Jā, man vienmēr ir patikuši citādi cilvēki. Es meklēju citos odziņu, kādu nepareizību,» atzīst Anija Virga.

Kā vienu no īpašajām rakstura īpašībām gan Anija sevī min neizlēmību, kas viņai ne visai patīk, bet, kas satur abus ar Virgu kopā: «Man nepatīk, ka esmu tik neizlēmīga. Bet atkal... ja es būtu tāda ļoti izlēmīga, tad

nemaz nevarētu būt ar Aināru kopā, jo viņš ir kā liels bērns, viņam ir viņa vajadzības,

un tās ir tās pašas galvenās. Es esmu cilvēks, kurš ļoti labi var pielāgoties. Tai pašā laikā es ari skaidri zinu, ko nespēju viņā pieņemt, kaut liekas, ka spēju...»

Anija atklāj, ka Ainārā vēl aizvien meklē nianses. «Sākumā daudzi teica - dzērājs, bet es meklēju pozitīvo. Un tā bija vērība pret otru, uzmanība, galantums. Viņš nekad pat košļeni nenometīs zemē. [..] Par savu riteni vispār varu nerūpēties, jo zinu - Ainārs visu būs sadarījis tā, kā vajag.

Bet, ja kaut kas ari nav izdarīts, es viņu nebombardēju.

Man, protams, ir apnikusi tualetē tā sarkanā lampiņa, un viņš to zina. Tai brīdī citas pa rokai nebija, un tagad viņa deg jau nez cik mēnešu. Bet es viņam par to neaizrādu - kad gribēs, samainīs. Tāpat viņš man nepārmet par katru nenomazgātu trauku. Tad, kad gribēšu, tad es to izdarīšu. [..] Un vēl es joprojām nespēju nopriecāties, cik stilīgi viņš savos gados ģērbjas. Mūsu ģimenē viss ir otrādi - Aināram patīk iepirkties, bet

es tikmēr kā tāds tipisks vīrietis varētu sēdēt kādā kafejnīcā un dzert alu

(smejas).»

Visu interviju lasi izdevumā «Ieva».