Politologs: LRA valdes un Saeimas frakcijas rindās citu spēcīgu partijas līderi nevar saskatīt

Politologs Filips Rajevskis

FOTO: Lita Krone/LETA

Latvijas Reģionu apvienības (LRA) valdes un Saeimas frakcijas rindās nesaskatu citu spēcīgu partijas līderi, sacīja politologs Filips Rajevskis.

Pēc viņa domām, Mārtiņš Bondars ir viens no redzamākajiem partijas «vilcējiem», tādēļ tai pēc iespējas ātrāk jāatrod jauns valdes priekšsēdētājs un premjera kandidāts. «Līdera atkāpšanās nevienam nav patīkams process, jo līderi pa zemi nemētājas,» teica Rajevskis, piebilstot, ka nākamais valdes priekšsēdētājs no Saeimas frakcijas būtu labākais variants, jo spētu vienot partijas deputātus un reģionālos līderus.

«Taču šajās rindās citu spēcīgu līderi pašlaik nesaskatu,» pauda Rajevskis.

Viņš skaidroja, ka Bondaram kā partijas līderim bija nozīme iepriekšējās parlamenta vēlēšanās, taču nedrīkst aizmirst par partijas reģionālajiem pārstāvjiem, kas deva manāmu artavu nepieciešamo balsu skaita iegūšanai.

«Līderi, protams, iedeva punktiņu klāt, bet nevajadzētu noniecināt reģionālos līderus. LRA parlamentā ievirzīja ne vien partijas līderi, bet gan arī reģionu vadītāji. Manuprāt, viņu panākumi iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās ir laba ķīla nākamajām Saeimas vēlēšanām,» sacīja Rajevskis.

Ja partija nebūs spējīga atrast pietiekami spēcīgu līderi, Rajevskis neizslēdz, ka uz nākamā premjera amatu LRA varētu izvirzīt kandidātu arī ārpus savām rindām.

«Viss ir atkarīgs no tā, cik ātri partijas vadība šo paziņojumu spēs aizēnot ar ko citu. Jo ātrāk sameklēs jaunu līderi, jo ātrāk pazudīs iespējamas bažas par partijas nākotni,» uzsvēra Rajevskis, piebilstot, ka tam šobrīd jābūt partijas primārajam uzdevumam.

Jau vēstīts, ka ceturtdien Bondars paziņojis par atkāpšanos no partijas valdes priekšsēdētāja amata. «Ņemot vērā pēdējā laika LRA balsojumus Saeimā, es atkāpjos no LRA valdes priekšsēdētāja amata,» vēstīja Bondars.

Saeima ceturtdien apstiprināja «oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas sastāvu, un tajā darbosies Andrejs Judins, Mārtiņš Šics (LRA), Igors Pimenovs (S), Ritvars Jansons (VL-TB/LNNK), Sudraba un Ainārs Mežulis (ZZS).

Lemjot par komisijas sastāvu, Saeimas sēdē bija plašas debates par Sudrabas kandidatūru. Ņemot vērā, ka viņa ir minēta tā dēvētajās «oligarhu sarunās», nacionālās apvienības «Visu Latvijai»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK un «Vienotības» deputāti iebilda pret viņas apstiprināšanu parlamentārās izmeklēšanas komisijā.

Vēlāk Sudraba tika ievēlēta par «oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāju. Viņu šajā amatā atbalstīja arī LRA deputāts Mārtiņš Šics. Uz šo amatu kandidēja arī Andrejs Judins (V). Judinu atbalstīja divi deputāti, bet Sudrabu - kopumā četri parlamentārieši.

Biedrības «Sabiedrība par atklātību «Delna«» vadītājs Jānis Volberts aģentūrai LETA pauda, ka Sudrabas ievēlēšana par «oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītāju ir ciniska ņirgāšanās par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveides mērķi, jo īpaši ņemot vērā, ka Sudraba pati ir tikusi minēta tā dēvētajās «oligarhu sarunās».

Tāpat vēstīts, ka tiesa jūnijā nosprieda solidāri piedzīt 15 miljonus eiro no septiņiem bijušajiem «Latvijas krājbankas» valdes locekļiem, tai skaitā Bondara. Kā iepriekš informēja sabiedrisko attiecību konsultants Oskars Fīrmanis, bijušie «Krājbankas» valdes locekļi esot bez pietiekama saimnieciska pamatojuma izsnieguši vairākus aizdevumus Seišelu salās un Kiprā reģistrētām komercsabiedrībām un pārņēmuši to nodrošinājumus.

Uz augšu