Ar aiznaglotiem logiem, ieaugusi brikšņos! Bojā iet baroka laikmeta pērle - Nordeķu muiža.

FOTO: TVNET

«Liels bija mans pārsteigums, kad atklāju: viena no izcilākajām baroka laikmeta koka celtnēm Rīgā – Nordeķu muižiņa - ir tikpat pamesta un nožēlojamā stāvoklī kā pirms divdesmit gadiem, kad bērnībā viesojos Iļģuciemā pie vecmāmiņas,» TVNET saka rakstniece Kristīne Ulberga. Lai gan valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Buļļu ielā 16 pieder Rīgas pilsētai, to nomā SIA «Nordeķu muiža», kas 20 gadu laikā nav spējusi savest kārtībā ne ēkas, ne apkārtni. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) saka, ka par kultūrvēstures pieminekli rūpe jātur Rīgas domei, bet pašvaldība rāda nomnieka virzienā.

Iļģuciema zīme

Nordeķu muiža ir vietas zīme, kas garlaicīgā padomju laiku blokmāju rajonā iepūš maģisku vēstures elpu. Atrodoties plašā ielu krustojumā un robežojoties ar veco Iļģuciema apbūvi, Nordeķu muiža piesaista uzmanību ar māksliniecisku un noslēpumainu siluetu. «Tumši sarkanās koka celtnes vēl glabā aizgājušo laiku majestātiskumu. Neraugoties uz bēdīgo stāvokli, uzreiz var pamanīt – muiža!»

Kokos un krūmos ieaugušo muižu no sētas puses ieskauj divi nolaisti un netīrīti dīķi ar tādām kā pussaliņām. Izskatās pēc pīļu paradīzes. Vienā pusē ir ļaužu iecienīta pastaigu vieta ar skaistiem, seniem kokiem (arī nesakārtota), otrā – pabaiss ar kaut ko apjozts, brikšņos ieaudzis dārzs, kas acīmredzami nevienu negaida, vietu raksturo Kristīne. «Ja šāds skats pavērtos dziļi laukos, varētu domāt, ka ēkas nav viegli apsaimniekot un tas ir ekonomiski neizdevīgi, bet pasakaini skaitas ēkas un parciņš, kas iet bojā Rīgas vidienē, raisa neizpratni un izbrīnu,» stāsta Ulberga.

Ēkas ir paslēptas aiz greiza, augsta koka žoga, vietām logi aiznagloti, citviet vienas ēkas sienā dēļi ir izlauzti un rēgojas melni caurumi.

«Koka arhitektūras pērle iet bojā, bet visi nolūkojas klusējot! Laikam cilvēkos no padomju laikiem iezīdusies vienaldzība pret publisko telpu, kas nevienam nepiederēja,» prāto rakstniece.

FOTO: TVNET

Ieguldīja un pameta

Rīgas domē paskaidro, ka īpašums nodots privatizācijai un pašreizējam nomniekam ir pirmpirkuma tiesības. Kopš 1997. gada Nordeķu muižas teritoriju un ēkas nomā uzņēmējs Artūrs Ozoliņš. Spriežot pēc publikācijām medijos, sākumā viņa plāni bija lieli un ēku rekonstrukcijā uzņēmējs ieguldīja prāvas personiskās summas. Pēc tam process apsīka.

Ne pašvaldība, ne VKPAI neiejaucās gadiem ilgušajā «nekā nedarīšanā».

Nomniekam ir sakrājies nomas maksas parāds, ko tas ir apņēmies segt līdz nomas līguma termiņa beigām šā gada decembrī. VKPAI atbild, ka par objektā notiekošo ir atbildīga tikai un vienīgi Rīgas dome. Savukārt Rīgas domes Īpašuma departamentā skaidro, ka saskaņā ar nomas līguma nosacījumiem nomniekam ir jāveic ēkas uzturēšana, kā arī jārūpējas par teritorijas sakārtošanu. Tikmēr vēsturiskais īpašums stāv neapsaimniekots.

FOTO: TVNET

Divi krogi un angļu parks

Avotos muiža pirmo reizi minēta 16.gadsimtā. 17.gadsimta beigās muiža piederēja Rīgas rātes loceklim Hermanim Vitem, ko Zviedrijas karalis Kārlis XII iecēla dižciltīgo kārtā, piešķirot fon Nordeka vārdu.

Senos laikos tā bijusi liela graudkopības saimniecība ar 17 ēkām, tostarp diviem krogiem.

18. gs. otrajā pusē parādu dēļ muiža tikusi ieķīlāta, tāpēc vēlāk daudzas reizes mainīja īpašniekus. Līdz 1940. gadam ēkas piederēja Reimu ģimenei. Reiz muižu ieskāvis angļu stila ainavu parks. Padomju laikā ēkās bija dzīvokļi. 1968. gadā, paplašinot ielu, vairākas muižas ēkas tika nojauktas – palika divas un 1910. gadā celtā kurinātava.

TVNET turpinās sekot Nordeķu muižas un citu Rīgas vēstures pieminekļu liktenim.

Lasītākais šobrīd

Uz augšu