/nginx/o/2018/08/10/11170209t1h174f.png)
/nginx/o/2025/05/19/16856998t1ha368.jpg)
Lietuva iesniegusi prasību ANO Starptautiskajā tiesā pret Baltkrieviju saistībā ar migrācijas krīzi, kuru izraisīja diktatora Aleksandra Lukašenko režīms un ar kuru tiek pārkāptas starptautiskās tiesības, pirmdien paziņoja Lietuvas Ārlietu ministrija.
Kā informēja ministrija, lieta, kas iesniegta Hāgā bāzētajā tiesā, ir saistīta ar ANO Protokolā pret migrantu nelikumīgu ievešanu pa zemes, jūras un gaisa ceļiem noteikto valsts saistību pārkāpumu.
"Kopš 2021.gada Lietuva saskaras ar vēl nepieredzēti lielu nelegālo migrantu plūsmu no Baltkrievijas. Lietuvas iestāžu savāktie pierādījumi apstiprina Baltkrievijas režīma tiešu iesaistīšanos migrantu plūsmas organizēšanā," norādīja Ārlietu ministrija.
Minskas iesaistīšanos apliecina tas, ka Baltkrievijas valsts uzņēmumi palielināja lidojumu skaitu no Tuvajiem Austrumiem un citiem reģioniem, organizēja vīzu izsniegšanu un iebraukušo migrantu izmitināšanu.
Turklāt, ierodoties Baltkrievijā, daudzus migrantus Baltkrievijas drošības dienesti pavadīja līdz Lietuvas robežai un piespieda to šķērsot nelegāli, bieži vien bīstamos un dzīvību apdraudošoes apstākļos.
Saskaņā ar Ārlietu ministrijas sniegto informāciju Baltkrievijas robežsardze, neraugoties uz vairākkārtējiem aicinājumiem sadarboties, atteicās sadarboties ar Lietuvas dienestiem, lai apturētu nelikumīgu robežas šķērsošanu.
"Lietuva uzskata, ka šīs darbības ir Baltkrievijas režīma apzināts mēģinājums izmantot migrāciju kā politiska spiediena līdzekli pret Lietuvu un Eiropas Savienību, lai atbildētu uz tās atbalstu Baltkrievijas demokrātijai un sankcijām par cilvēktiesību pārkāpumiem," teikts ministrijas paziņojumā.
Tajā arī norādīts, ka, neskatoties uz intensīvām divpusējām sarunām, strīds par ANO protokola pārkāpumiem nav noregulēts, tādēļ Lietuva pirmdien ir vērusies Hāgā bāzētajā ANO Starptautiskajā tiesā, pieprasot Baltkrievijas saukšanu pie atbildības atbilstoši starptautiskajām tiesībām.
Lietuva pieprasa pilnīgu zaudējumu kompensāciju, kas ietver arī robežas nožogojuma būvniecības izmaksas, kā arī garantijas, ka starptautiskajām tiesībām neatbilstošas darbības netiks atkārtotas.
Pērn Lietuva bija pirmā valsts, kas Starptautiskajai Krimināltiesai lūdza sākt izmeklēt Lukašenko režīma pastrādātos noziegumus pret cilvēcību, piespiedu deportācijas un personu vajāšanu, kā arī cita veida nežēlīgu izturēšanos, kas ir pretrunā starptautisko tiesību pamatnormām.
Viļņā drīzumā tiks atvērts Eiropas Padomes informācijas centrs Baltkrievijas pilsoņiem.
Jau vēstīts, ka šogad uz Baltkrievijas robežas novērsti kopumā 712 mēģinājumi nelikumīgi iekļūt Lietuvā.
No 2021.gada 3.augusta, kad saskaņā ar toreizējās iekšlietu ministres Agnes Bilotaites rīkojumu robežsargi sāka nelegālos imigrantus piespiest doties atpakaļ, neatļautās vietās šķērsot robežu liegts kopumā vairāk nekā 23 000 reižu. No 2021.gada sākuma līdz šim rīkojumam Lietuvā tika aizturēti apmēram 4200 nelegālie imigranti, savukārt 2022.gadā robežsargi iekļūšanu Lietuvā nelegālajiem migrantiem liedza vairāk nekā 11 200 reižu. 2023.gadā tas notika 2643 reizes, bet 2024.gadā - 1002 reizes.
Lietuvas amatpersonas norāda, ka Baltkrievijas režīms apzināti veicina migrantu plūsmu pāri abu valstu robežai, jo Lietuva atbalsta Baltkrievijas demokrātisko opozīciju.
Līdzīgu migrācijas spiedienu izjūt arī Latvija un Polija.