/nginx/o/2025/05/19/16857042t1hf441.jpg)
Valsts valodas centra Kalendārvārdu ekspertu komisija, izvērtējot saņemtos priekšlikumus, lēmusi par jaunu personvārdu iekļaušanu kalendārā. Ņemot vērā gan vārda tradīciju un lietojumu, gan sabiedrības intereses, komisija nolēma latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā iekļaut 6 jaunus sieviešu vārdus un 3 vīriešu vārdus. Tāpat pieņemts lēmums paplašināto vārdadienu sarakstā iekļaut 56 jaunus dažādas cilmes personvārdus, atspoguļojot vārdu daudzveidību un mainīgo vārddošanas ainavu Latvijā, TVNET informē Valsts valodas centrs.
Komisija, kas sanāk ne retāk kā reizi trijos gados, šoreiz saņēmusi ievērojamu priekšlikumu skaitu - 181 priekšlikumu latviešu tradicionālo kalendārvārdu saraksta papildināšanai un 78 priekšlikumus paplašinātā vārdadienu saraksta papildināšanai.
Valsts valodas centra vadītāja Inese Muhka uzsver: "Vārdadienu svinēšana Latvijā ir sabiedriski nozīmīga tradīcija, kas vieno ģimenes, draugus un kolektīvus. Kalendārvārdi iemieso latviešu vārddošanas tradīcijas, valodas skaistumu un vēsturisko pieredzi. Tie veido kultūras atmiņu un saikni starp paaudzēm, stiprinot piederības sajūtu latviešu valodai un tautai."
Tradicionālais kalendārvārdu saraksts papildināts ar šādiem vārdiem: Aleksa (08.11.); Dominika (04.02.); Eliass (02.08.); Francisks (11.01.); Grēta (23.01.); Madlēna (23.07.); Mīla (19.06.); Vanesa (23.09.); Vestards (28.06.).
Savukārt paplašinātais kalendārs papildināts ar šādiem vārdiem: Karlo (vārdadiena 28.janvārī), Aidans (3.februārī), Selesta (5.februārī), Darīna (6.februārī), Darijs (6.februārī), Darjus (6.februārī), Dastins (6.februārī), Ričmonds (7.februārī), Dūja (10.februārī), Džordana (13.februārī), Elianora (21.februārī), Demids (22.februārī), Tilda (14.martā), Adelaina (18.martā), Džozefs (19.martā), Freija (20.martā), Abigaila (21.martā), Kazimiers (24.martā), Annike (10.aprīlī), Hionija (20.aprīlī), Reimonds (29.aprīlī), Ezers (26.maijā), Teilors (26.maijā), Liora (27.maijā), Ville (28.maijā), Ratmirs (15.jūnijā), Letija (30.jūnijā), Emets (3.jūlijā), Margrēta (13.jūlijā), Mariama (22.jūlijā), Annabella (26.jūlijā), Edmonts (29.jūlijā), Elians (2.augustā), Skots (6.augustā), Aude (10.augustā), Lenijs (18.augustā), Melika (19.augustā), Melina (19.augustā), Melodija (19.augustā), Valgundis (23.augustā), Aglaja (26.augustā), Johanness (27.augustā), Jonass (27.augustā), Rūbens (29.augustā), Beilija (3.septembrī), Ambera (4.septembrī), Luna (7.septembrī), Migels (29.septembrī), Tūve (4.oktobrī), Šarlīze (5.novembrī), Teona (9.novembrī), Fredriks (14.novembrī), Beverīna (19.novembrī), Konors (26.novembrī), Niklauss (6.decembrī), Artemīda (20.decembrī).
Tāpat komisija nolēma paplašinātajā vārdadienu sarakstā precizēt šādu personvārdu rakstību mūsdienu latviešu literārajā valodā un latgaliešu rakstu valodā (LTG): Seimaņs (vārdadiena 5.janvārī), Mora (LTG: Muora) (25.martā), Borbala (LTG: Buorbala), Borbola (LTG: Buorbola), Borbula (LTG: Buorbula) (25.aprīlī), Joņs (LTG: Juoņs) (24.jūnijā), Povuls (LTG: Puovuls) (29.jūnijā), Bārtuļs (24.augustā), Meikuļs (6.decembrī).
Lēmumi pieņemti, balstoties noteiktos kritērijos: vārda cilme, nozīme, labskanība, lietojuma stabilitāte, atbilstība latviskajai vārddošanas tradīcijai un nesēju skaits.
Visas izmaiņas stāsies spēkā ar 2026.gada 1.janvāri, kad tās būs redzamas arī drukātajos kalendāros.
Kalendārvārdu ekspertu komisijas mērķis ir uzturēt un attīstīt latviešu vārddošanas tradīciju. Komisijas sastāvā darbojas 10 locekļi, kurus pilnvarojušas šādas institūcijas: Valsts valodas centrs, Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts, Latviešu valodas aģentūra, Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments, Tieslietu ministrijas Valststiesību departaments, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Komisijas sastāvs nodrošina valodniecisku, tiesisku un administratīvu kompetenci lēmumu pieņemšanā par kalendārvārdu aktualizāciju.
Kalendārvārdu saraksta papildināšana un aktualizēšana atspoguļo mainīgo valodas vidi un sabiedrības vārddošanas tendences. Jaunie vārdi kalendārā liecina par sabiedrības atvērtību un vienlaikus kalpo kā valodas attīstības instruments.