Zandera nedēļas apskats: Vējonis gaumes sajūtu nav zaudējis

FOTO: LETA

Neatkārtošos, pārstāstot sāgu, kas turpinās pēc ASV prezidenta negaidītā lēmuma atlaist Federālās izmeklēšanas biroja (FBI) vadītāju un kas ietekmē šīs lielvalsts politiskās varas rīcībspēju. Atgādināšu atbildi, kādu savulaik ASV prezidents Lindons Džonsons esot devis uz jautājumu, kādēļ viņš nevēlas atlaist FBI tā laika bosu. «Labāk, ka viņš ir teltī un čurā uz āru,» esot teicis Džonsons, «nekā, ja viņš ir ārpus telts un čurā teltī iekšē». Mācies, Donald, no klasiķiem...

Karstā elpa pakausī

Tātad koalīcija ir pati vienojusies īsā laikā atrast finanšu avotu veselības sistēmas papildināšanai. Aizvadītajā nedēļā šim mērķim izveidotā īpašā darba grupa tikās, un, cik noprotams, nolika malā ilgi zelēto tēmu, vai nauda nav atrodama, kaut kā citādi strukturējot sociālo budžetu (piemēram, daļu sociālo iemaksu novirzot medicīnai). Jautājums: kādas paliek alternatīvas, ja izslēdz arī tādus variantus kā pievienotās vērtības nodokļa paaugstināšana? Un te nu godājamā elite atkal saduras ar banālo patiesību: tortīti jau var griezt dažādos gabaliņos, bet tas nemaina tortītes lielumu. Līdz ar to mediju telpā izskanējušie mājieni par naudas meklēšanu «citās nozarēs» izklausās pēc izmisīgiem pūliņiem iestāstīt sev un publikai, ka, ja tortīti sagriež citādi, tā kaut kā tomēr palielinās.

Taisnības labad jāsaka, ka iesaistītās puses līdzekļus atrast cenšas, un tādēļ nav apsmaidāms priekšlikums naudu veselībai iegūt, piemēram, nosakot zemāko pieļaujamo atalgojumu būvniecības nozarē. Lieta tā, ka šāds lēmums gan līdzētu tiem būvniekiem, kuri cenšas nodokļus maksāt, bet ir spiesti konkurēt ar aplokšņu algu maksātājiem, gan tiešām dotu papildus ieņēmumus valsts budžetā.

Jautājums ir par šādas metodes ilgstpējīgumu. Labi, veselības aprūpes finanses stutēs, sakārtojot konkrēti būvniecības nozari. Kur meklēs papildus naudu iekšlietām? Mēģinot vienoties ar spēlētājiem kādā citā nozarē? Budžeta izdevumu konkrētās pozīcijas kļūst atkarīgas no konkrētām biznesa nozarēm, pareizāk sakot, no to dalībnieku labās gribas un arī pašu dalībnieku objektīvās atkarības no ekonomiskās konjunktūras. Tas nozīmē virzīties uz priekšu kā pa plānu ledu. Tomēr laikam gan citu variantu īsti nav, jo tikai šāda viena biznesa segmenta pēc otra vilkšana ārā no ēnu ekonomikas var tiešām palielināt dalāmās tortītes apjomu.

4.jūnija vakars

Pašvaldību vēlēšanu kampaņas tuvojas finišam, tomēr jāpatur prātā ne tikai balsojuma 3.jūnijā ietekme uz konkrētajām vietvarām, bet arī nacionālā līmeņa politiku.

Te jāatgādina, ka laikā, kad premjera un finanšu ministra portfeļi kādu laiciņu bija sabijuši Vienotības rociņās, virkne reģionālo līderu – Tukums, Jēkabpils, Valmiera u.c. - nolēma stāties ar Vienotību nedaudz divdomīgās partnerattiecībās. Var ilgi strīdēties, kurš tajās bija lielāks ieguvējs – Vienotība vai «reģionāļi» - bet tas nemaina konstrukciju. Nu abi portfeļi ir «zaļo zemnieku» rīcībā. Ja pēc 3.jūnija ar Vienotību partnerattiecībās bijušās reģionālās grupas saglabā savos attiecīgajos reģionos varu un tātad var bez stresa raudzīties tuvākajā nākotnē, «reģionāļiem» var rasties motivācija mainīt partneri. Tā teikt, paldies par atbalstu Laimdotas laikā, bet turpmāk, ziniet... Rezultātā spēku samērs koalīcijā atlikušajā laikā līdz parlamenta vēlēšanām var mainīties (un, iespējams, ietekmēt arī rezultātus 2018.gadā). Attiecīgi, kad nu priekšvēlēšanu trakumi un zīlēšanas kafijas biezumos būs beigušās, interesantas būs indikācijas par reģionālo labiešu tālākajiem nodomiem. Tās parādīsies pietiekoši drīz, jo Saeimai šovasar nāksies pastrādāt ar nodokļu reformu, attiecīgi tad redzēsim, kam savu vēlīgo vaigu labieši pavērš biežāk.

Vēlēšanu iznākums gan ietekmēs attiecības arī šā brīža valdošajā grupā. Atcerēsimies visas kaislības Zaļajā partijā saistībā ar Jūrmalas domes vadītāju Truksni. Kad nu būs skaidrība par varu Jūrmalā tuvākajā nākotnē, grupējumiem «zaļajos» būs īstais laiks noskaidrot attiecības, kā saka, līdz galam.

Kas rakstīts MK sēžu zālē?

Aizvadītajā nedēļā Valsts kontrole (VK) nāca klajā ar apsūdzībām dažādām valsts struktūrām par nepamatoti piemaksās izmaksātiem miljoniem eiro. Pārmetumu skartās struktūras, kā parasti, spurojās pretī, tomēr kopumā to nostāju – pat ja tāda netiks pausta ofciāli – var raksturot šādi: jau tā valsts sektorā esot grūti noturēt darbiniekus, attiecīgi jāmēģina materiāli stimulēt, kādas nu iespējas ir. To skaitā, nereti amizanti motivētu piemaksu formā.

Struktūru loģiku var saprast, tomēr tā ir specifiski šaura, jo padomāsim, kas notiek, ja pēc tādas vadās arī citi. Proti, tikpat labi var teikt, ka privātajā sektorā manipulācijas ar nodokļiem notiek, kā saka, ne jau aiz labas dzīves – tas ir veids, kā izdzīvot. Attiecīgi, ja attaisnojums tiek pieņemts valsts struktūru gadījumā, kādēļ cita taisnība būtu piemērojama privātajam sektoram?

P.s. VK aktivitātes gan samazina iespēju, ka Saeimā vairākuma atbalstu gūs idejas par VK pilnvaru palielināšanu.

P.s.s. Toties labā ziņa bija tā, ka VK atklāsmes atturējās apcerēt Vējonis, kura paša kancelejas finansēs notiek brīnumlietas. Gluži gaumes sajūtu nav zaudējis. Drošāk izteikties par alu t.s. divlitrenēs.

Uz augšu