Čengizam bija viss. Labi apmaksāts darbs Vācijā tehnoloģiju nozarē sniedza viņam naudu un prestižu, taču viņa dzīve pamazām slīdēja laukā no rokām, jo atkarība no kokaīna noveda vīrieti līdz pašnāvības slieksnim.
Pēdējā iespēja: citādāka cīņa ar atkarībām Taizemes klosterī
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Izmisīgi alkdams izeju no šķietamās bezizejas pēc tam, kad kādu rītu pamodās paša asiņu peļķē, viņš atrada glābiņu teju otrā pasaules malā – budistu klosterī Taizemē, kas pazīstams ar narkomānu rehabilitācijas programmu, raksta «Reuters».
««Wat Thamkrabok» pilnībā mainīja manu dzīvi,» saka 38 gadus vecais turku-vācu izcelsmes mūks Atalo, kurš klosterī pirmo reizi ieradās pirms 14 gadiem un pēc tam vairākas reizes atgriezies, lai lūgtos un meditētu. «Mans darbs bija ļoti stresains. Es biju Rietumu darbaholiskās sabiedrības vergs,» saka Atalo, kurš par savu pieredzi cer uzrakstīt grāmatu.
«Wat Thamkrabok» klosteris atrodas 140 km uz ziemeļiem no Bangkokas, un, kopš 1959. gadā sākta atkarību ārstēšanas programma, tajā ārstējušies vairāk nekā 110 000 cilvēku.
«Budisms šeit tiek praktizēts īpašā veidā, un tas ļoti labi iekļaujas narkotiku atkarības ārstēšanā,» saka 37 gadus vecais mūks Džeremijs no Austrālijas, kurš pirms trim gadiem izgāja programmu, lai ārstētu savu atkarību no heroīna.
Ārstēšana sākas ar ceremoniju «Sajja», kurā pacientiem ir jādod svēts solījums nekad vairs nelietot narkotikas. Pēc tam vismaz piecas dienas pēc kārtas pacienti dzer spēcīgu zāļu novārījumu, kas izraisa vemšanu. Vemšana «nāk komplektā» ar ikdienas attīrīšanos zāļu tvaika pirtī.
Pirmās piecas dienas saziņa ar ārpasauli ir aizliegta. Pacienti dienas vada meditējot, spēlējot galda tenisu un cilājot svarus, kā arī strādājot ar rokām, piemēram veidojot Budas statujas vai gleznojot.
Tiesa, eksperti klostera ārstniecības metodes apšauba. «Es nevaru aizstāvēt šāda veida ārstēšanu, jo nav absolūti nekādu pierādījumu vai pētījumu, kas apstiprinātu efektivitāti,» saka Braiens Rusmans, Čiangmajas Narkotiku rehabilitācijas centra direktors, piebilstot, ka pacienti bez atbalsta terapijas ir neaizsargāti pret recidīviem nākotnē.
Nata, kura vada ceturto ārstēšanās nedēļu, atklāj, ka viņai bija bail pamest klosteri, jo baidījās, ka atkal atsāks lietot. 24 gadus vecā taizemiete pirms diviem gadiem sāka lietot metamfetamīnu, lai naktīs paliktu nomodā, strādājot par dejotāju Bangkokā.
«Es nevaru doties prom, pirms neatjaunoju savu pašapziņu. Mans vienīgais darbs ir bārā, un man tur būs jāatgriežas,» saka Nata, kuras septiņus gadus vecā meita dzīvo laukos kopā ar vecmāmiņu.
Savukārt 37 gadus vecais Henrijs – heroīna atkarīgais no Lielbritānijas – «Wat Thamkrabok» klosterī ieradās pēc vairāku tradicionālo klīniku izmēģināšanas. «Daudziem no mums šī ir pēdējā iespēja,» viņš saka.