Otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas apakškomisijas sēdes iznākums liecina par mēģinājumu novilcināt jautājumu par pagarinātā normālā darba laika samazināšanu, teica Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris.
Keris norādīja, ka šodienas sēdi vērtē negatīvi, jo tajā iezīmējās «tradicionālā birokrātiskā muļļāšanās», un to nevar vērtēt citādi, kā mēģinājumu jautājumu «pastumt kaut kur pagultē».
Keirs skaidroja, ka arodbiedrība likumprojekta izstrādes darba grupas izveidi neredz kā risinājumu un cer, ka rīt, 10.maijā, Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, kurā piedalīsies arī veselības ministre Anda Čakša, tiks atjaunota konstruktīva lietu norise, proti, tiks nolemts gatavot likuma grozījumus, lai no 1.jūlija pagarinātais normālais darba laiks tiktu samazināts par 20 stundām.
LVSADA priekšsēdētājs atzinīgi vērtē Veselības ministrijas (VM) veiktos aprēķinus par nepieciešamo finansējumu, lai jau šogad par 20 stundām samazinātu pagarināto normālo darba laiku, tāpat arī pret izveidotajiem grozījumiem Ārstniecības likumā neesot bijis iebildumu no Saeimas juridiskā biroja. Vienlaikus nepatīkams pārsteigums bijusi Finanšu ministrijas (FM) vēstule, kurā «mēģināts atrakstīties», pasakot, ka finansējuma nebūs.
Keris atzīmēja, ka šoreiz arodbiedrība «nepieņems nekādas birokrātiskas spēles», un, ja rīt Saeimas komisijā netiks rasts konstruktīvs risinājums, LVSADA, kā solīts, ar 1.jūliju sāks rīkot protesta akcijas.
Jau ziņots, ka šodien komisija vienojās, ka patlaban izstrādātie grozījumi Ārstniecības likumā pēc būtības ir atbalstāmi, taču nepieciešams labot grozījumu redakciju. Šīm nolūkam sēdē vienojās izveidot darba grupu, kuras sastāvā būs FM, VM, Labklājības ministrijas un citu iesaistīto iestāžu un organizāciju pārstāvji.
Pēc VM aprēķiniem, pagarinātā normālā darba laika samazināšanai par 20 stundām no šī gada 1.jūlija līdz 31.decembrim nepieciešami 2,9 miljoni eiro, 2018.gadā, lai atteiktos vēl par 20 stundām nepieciešami papildu 15 miljoni eiro, bet 2019.gadā - 27 miljoni eiro.
Savukārt FM, kuras pārstāvji uz sēdi nebija ieradušies, vēstulē norādījuši, ka 2017. un 2018.gadā neesot brīvas fiskālās telpas, līdz ar to pasākumi, kas palielina izdevumus, izraisītu budžeta deficīta palielinājumu.
FM rosina likumprojekta turpmāko virzību veikt kopā ar nākamā vidējā termiņa budžeta ietvara sagatavošanu, vienlaikus norādot, ja tomēr tiek pieņemts lēmums no 1.jūlija samazināt pagarināto normālo darba laiku, nepieciešams sagatavot šo izdevumu kompensējošos pasākumus.
