Katrs piektais Latvijas iedzīvotājs ir apmierināts ar Latvijas un Krievijas savstarpējām attiecībām, bet absolūts vairākums šajā jautājumā pauž neapmierinātību, secināts tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktajā aptaujā, kuru bija pasūtījis Eiropas parlamenta deputāta Andreja Mamikina (S) birojs.
Aptaujā «Sankcijas un NATO Latvijas iedzīvotāju vērtējumā» noskaidrots, ka jautājumā par abu valstu apmierinātību līdzīgi atbildējuši gan latviski runājoši, gan krievvalodīgie Latvijas iedzīvotāji.
Tikmēr ar Eiropas Savienības (ES) un Latvijas attiecībām ir apmierināta vairāk nekā puse aptaujāto, no kuriem 70% apmierināto ir latviešu tautības, bet tikai 48% krievvalodīgo iedzīvotāju.
Arī ar Latvijas un ASV attiecībām vērojamas atšķirības latviešu un krievvalodīgo iedzīvotāju atbildēs, ko kā labas novērtēja gandrīz puse respondentu. 43 % krievvalodīgo pauda pārliecību, ka šīs attiecības ir sliktas, turpretim vairāk kā puse latviski runājošo cilvēku uzskatīja, ka attiecības ir labas.
ES sankciju pagarināšanu pret Krieviju kā nepareizu soli novērtējuši vairāk kā puse, proti 59% respondentu, no kuriem šādu soli par nepareizu nosaukuši 87% krievvalodīgo iedzīvotāju.
Liela daļa aptaujāto, 77%, piekrīt tam, ka ES sankcijas pret Krieviju kaitē Latvijas ekonomikai, uz ko norādīja arī diskusijas dalībnieks AS «Brīvais vilnis» direktors Arnolds Babris, kurš sacīja, ka sankciju ieviešana bija populistisks solis no politiķu puses, jo bija nepieciešama kāda reakcija, tomēr rezultātu šīs sankcijas nav sasniegušas.
Aptaujātie respondenti arī atbildēja uz jautājumu par to, vai un kā NATO karavīru kontingenta ierašanās Latvijā ietekmētu Krievijas un Latvijas attiecības?
Aptuveni puse aptaujāto, atbildot uz šo jautājumu, domā, ka tas ietekmēs militāru sadursmes risku starp Latviju un Krieviju. Krieviski runājošie biežāk uzskatījuši, ka šādas darbības palielinās sadursmes risku.
Līdzīga aptauja «Sankcijas un NATO Igaunijas iedzīvotāju vērtējumā» veikta arī Igaunijā, pēc Igaunijas Eiropas Parlamenta (EP) deputātes Janas Tomas aicinājuma.
Mamikins arī apliecināja, ka Igaunijā uz aptaujas jautājumiem respondenti atbildējuši līdzīgi, kas norādot uz abu tautu cilvēku vienprātību.
Aptauju, kura tika veikta šī gada februārī, pasūtīja Mamikina birojs un tajā piedalījās 1005 nejauši izvēlētas personas vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
