Taču Jansons arī norādīja, ka, raugoties no tiesību aspekta, situācijā, kad smagi slimiem, mirstošiem cilvēkiem ar paliatīvo aprūpi nevar nodrošināt cieņpilnu dzīvi, būtu jānodrošina juridiskais ietvars tiesībām to izbeigt. Šajā juridiskajā ietvarā būtu jāparedz arī aizsardzības mehānisms, kā novērst šīs izņēmuma kārtības ļaunprātīgu izmantošanu ar dažādiem drošības pasākumiem, piemēram, ārstu konsultācijām, nogaidīšanas periodu un tamlīdzīgi.
Jansons ir pārliecināts, ka Latvijā profesionāļu vidū ir nepieciešama diskusija par eitanāzijas legalizāciju, lai valdība un likumdevējs var pieņemt izsvērtu, taisnīgu un pilsoniskajā sabiedrībā atbalstītu lēmumu.
«Uzskatu, ka smagi slimiem, mirstošiem pacientiem ar neizārstējamu, progresējošu slimību, kad vairs nav cerības uz izveseļošanos, ir jānodrošina juridiskais ietvars personas tiesībām izbeigt dzīvi ar cieņu, nedodoties projām no valsts,» sacīja tiesībsargs.
Jansons akcentēja, ka eitanāzija nav pašnāvība, bet gan asistēta, kādas personas mokošas dzīves beigšana. «Vēlreiz gribu uzsvērt, ka cilvēktiesību princips uz cilvēka cienīgu dzīvi ietver sevī cilvēka cienīgu dzimšanu, kā arī cilvēka cienīgu, proti, cilvēka cieņu nepazemojošu, aiziešanu no dzīves,» teica tiesībsargs.
Kā ziņots, sabiedrības iniciatīvu portālā «Manabalss.lv» sākta parakstu vākšana par eitanāzijas legalizēšanu, par ko dažu dienu laikā savākts jau gandrīz 1000 parakstu. Iniciatīvas autora ieskatā aktīvās eitanāzijas un ārsta asistētas pašnāvības atļaušanas ieguvums būs iespēja neārstējami slimiem cilvēkiem brīvprātīgi pārtraukt savas ciešanas.
Eitanāzijas legalizācijas jautājums Latvijā no jauna kļuva aktuāls pirms gada, kad sabiedrība saziedoja visu nepieciešamo summu - 10 000 eiro -, lai nedziedināmi slimais Viesturs Bundža piepildītu savu pēdējo vēlēšanos un viņš varētu doties uz Šveici, kas pazīstama kā eitanāzijas tūrisma galamērķis.
Toreiz Veselības ministrija (VM) pauda, ka eitanāzijas legalizācija Latvijā nav ministrijas dienaskārtībā. Toreizējais veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) sacīja, ka tā ir politiska izšķiršanās, un Latvija vēl nav gatava. Kā vēstīja LNT raidījums «Top 10», mediķu vidū vienotas nostājas par to nav.