Pēc teju sešu gadu piespiedu trimdas, kad pēc zemestrīces un cunami no Daiči atomreaktora noplūda radiācija un Fukušimas prefektūras iedzīvotāji pameta savas mājvietas, nu pamazām tajā atgriežas dzīvība. Tiesa, no sākotnējiem 21 500 iedzīvotājiem pirmajā vilnī plāno atgriezties vien daži simti cilvēku, raksta aģentūra «Reuters».
Fukušimas «spoku pilsētās» pamazām atgriežas dzīvība
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Kā cilvēks, kurš mēdza tirgot sēklas, es ticu, ka nu ir laiks sēt,» saka 71 gadu vecais Hidezo Sato, bijušais sēklu tirgotājs, kurš piedalījās pilsētas atjaunošanas programmas izveidē.
Namija, kas atrodas vien 4 kilometru attālumā no 2011. gada martā bojātā atomreaktora, vairs nekad nebūs tāda, kāda tā bija pirms katastrofas. Vairāk nekā puse – 53% – bijušo iedzīvotāju neplāno atgriezties, liecina 2016. gada septembrī veiktā valdības aptauja. Kā iemeslu viņi minējuši bažas par radiācijas apdraudējumu.
No aptaujātajiem vairāk nekā trīs ceturtdaļas cilvēku vecumā līdz 29 gadiem nedomā atgriezties, kas nozīmē, ka nākotnē pilsētas populāciju veidos vecāka gadagājuma cilvēki bez bērniem.
«Jauni cilvēki neatgriezīsies,» saka Jasuo Fujita, bijušais Namijas iedzīvotājs, kurš nu Tokijā vada restorānu. «Nebūs ne darba, ne izglītības bērniem.» Viņš arī atklāj, ka nevēlas dzīvot piesārņotas augsnes tuvumā, kas nu gan sistemātiski tiek aizvākta.
Radiācijas līmenis 28. februārī pie Namijas rātsnama bija 0,07 mikrozīverti stundā, kas nedaudz atšķiras no pārējās Japānas. Taču netālajā pilsētā Tomiakā šis rādītājs ir 1,48 mikrozīverti stundā – teju 30 reizes augstāks nekā Tokijas centrā.
Lai atceltu evakuācijas rīkojumu, radiācijai jānokrīt zem 20 milizīvertiem gadā. Pilsētā arīdzan jābūt funkcionējošiem komunālajiem pakalpojumiem un telekomunikācijām, kā arī veselības aprūpei un pasta pakalpojumiem.
Namijā, kur iepriekš bija sešas pamatskolas un trīs vidusskolas, plānots atvērts vienotu skolu, tāpēc iesākumā bērniem būs jāmācās citur. Slimnīcu plānots atvērt vēlāk šomēnes, kurā pilnu slodzi strādās viens ārsts, kā arī vairāki pusslodzes ārsti.
Pilsētas atjaunošana varētu radīt jaunas darba vietas. Pilsētas mērs Tamotsu Baba cer attīstīt pētniecību un robotikas nozari. Biznesa perspektīvas gan pagaidām nešķiet spožas, taču zāģmateriālu uzņēmuma vadītājs Munehiro Asada stāsta, ka viņš atsācis savas rūpniecības darbību, lai palīdzētu pilsētai atkopties.
«Pārdošanas apjomi knapi sasniedz desmito daļu no iepriekšējiem,» viņš atklāj. «Taču rūpnīcas darbība ir mana prioritāte. Ja neviens neatgriezīsies, pilsēta vienkārši izzudīs.»
Šoičiro Sakamoto (69) ir neparasts darbs, proti, savvaļas mežacūku medīšana, kuras pārņēmušas Tomioku un tās apkārtni. Viņa 13 vīru komanda ķer dzīvniekus lamatās, bet pēc tam nošauj ar gaisa šautenēm.
«Savvaļas mežacūkas no cilvēkiem vairs nebaidās,» saka Sakamoto. «Viņas lūr uz mums, it kā vaicājot «Ko, pie velna, jūs te darāt?». Mūsu pilsēta šķietami ir nokļuvusi mežacūku kontrolē.»
Daži bijušie Namijas iedzīvotāji apgalvo, ka evakuācijas rīkojumam vajadzētu palikt, līdz radiācijas līmenis samazināsies un izpostītā atomelektrostacija būs demontēta. Taču pilsētas mērs uzskata, ka «tagad vai nekad».
«Ir pagājuši seši gari gadi. Ja evakuāciju vēl pagarinās, cilvēku sirdis salūzīs,» saka Baba. «Pilsēta varētu pilnībā izzust.»