Trampa nacionālās drošības padomnieks Flinns atkāpies no amata

^{(Papildināts viss teksts.)}

Flinns atkāpies no amata, jo sniedzis maldinošu informāciju par saviem kontaktiem ar Krievijas amatpersonām.

Savukārt Maskava otrdien paziņoja, ka Flinna atkāpšanās nav Krievijas darīšana.

«Tā ir amerikāņu iekšējā lieta, tā ir prezidenta Trampa administrācijas iekšējā lieta. Tā nav mūsu darīšana,» paziņoja Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs.

ASV mediji ir vēstījuši, ka pirms Trampa stāšanās amatā Flinns ir privāti kontaktējies ar Krievijas vēstnieku ASV Sergeju Kisļaku, pārspriežot toreizējā ASV prezidenta Baraka Obamas plānus noteikt pret Maskavu jaunas sankcijas un ļaujot noprast, ka topošais prezidents ieņems saudzīgāku pozīciju.

Pēc šo ziņu parādīšanās janvārī Flinns noliedza, ka sarunā apspriestas sankcijas. Vēlāk viņš pauda, ka neatceras, vai sarunā šis jautājums ticis pārrunāts.

Likums liedz privātiem pilsoņiem iesaistīties ASV ārpolitikā.

Baltais nams jau paziņojis, ka nacionālās drošības padomnieka pienākumu pildīšanu Tramps uzticējis atvaļinātajam ģenerālleitnantam Džozefam Kelogam.

Šis ir pirmais gadījums ASV vēsturē, kad tik drīz pēc administrācijas izveidošanas nācies demisionēt prezidenta padomniekam nacionālās drošības jautājumos.

Vairāki amerikāņu mediji vēsta, ka tuvākie Trampa līdzgaitnieki par Flinna kontaktiem ar Krievijas vēstniecību brīdināti jau janvāra sākumā.

Tagad tiek uzdoti jautājumi, kurš zināja par Flinna telefonsarunām un kāpēc Tramps nerīkojās agrāk.

Cita starpā aptraipīta arī viceprezidenta Maika Pensa reputācija, jo viņš iepriekš aktīvi noraidīja apgalvojumus, ka Flinns apspriedis ar krieviem sankcijas.

Tikmēr Baltā nama preses sekretārs Šons Spaisers noliedzis, ka Tramps būtu bijis informēts, ka Flinns pārrunājis ar Krievijas pārstāvjiem sankciju jautājumu. Spaisers arī noliedzis, ka Tramps būtu Flinnam uzdevis vest šādas sarunas.

Kā vēsta mediji, Tieslietu ministrija iepriekš brīdinājusi Trampu, ka Flinns esot maldinājis augstākās administrācijas amatpersonas par savu sarunu saturu ar Kisļaku un ka tas var padarīt viņu neizsargātu pret Maskavas šantāžu.

Trampu jau Obamas administrācijas pēdējo dienu laikā par to brīdinājusi toreizējā ģenerālprokurore Salija Jeitsa, kuru jaunais prezidents atbrīvoja no pienākumu pildīšanas pēc viņas iebildumiem pret Baltā nama rīkojumu par imigrācijas ierobežošanu.

Televīzijas kanāls CNN ziņo, ka nepieciešamību Trampu brīdināt par briesmām atbalstījis arī toreizējais nacionālās izlūkošanas direktors Džeimss Klepers un toreizējais Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktors Džons Brenans.

Flinna atkāpšanos līdz ar demokrātiem pieprasīja arī daļa republikāņu, jo šis skandāls sagādājis valdošajai partijai ļoti nepatīkamu apkaunojumu.

Līdz šim Flinns bija ietekmīgs Trampa komandas spēlētājs, kurš uzskatīja islāma ekstrēmismu par galveno draudu globālajai drošībai, mudināja ieturēt stingrāku politiku pret Irānu, tai pašā laikā mīkstinot izturēšanos pret Krieviju un Ķīnu.

58 gadus vecais atvaļinātais trīszvaigžņu ģenerālis bija Trampa īsajā kandidātu sarakstā viceprezidenta amatam.

Obama 2012.gadā iecēla Flinnu Aizsardzības izlūkošanas pārvaldes vadītāja amatā, kuru viņš atstāja pēc nepilniem diviem gadiem, nespējot saprasties ar saviem priekšniekiem aģentūras pārstrukturēšanas pasākumu laikā.

2015.gadā Flinns nonāca mediju uzmanības lokā, apmeklējot vakariņas Krievijā, kur sēdējā blakus Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam. Jautājumus raisīja arī Flinna izteikumi, kuros bija jaušama gatavība akceptēt Krimas aneksiju, un atbalsts Sīrijas prezidentam Bašaram al Asadam.

Augustā intervijā laikrakstam «Washington Post» Flinns norādīja, ka nacistisko Vāciju Otrajā pasaules karā izdevies sakaut, pateicoties ASV sadarbībai ar Krieviju, un pauda pārliecību, ka Vašingtonas un Maskavas attiecības ir būtiskas kopēju interešu realizēšanā, tostarp cīņā pret teroristu grupējumu «Islāma valsts».

«Mums ir problēma ar radikālo islāmu, un es patiesībā domāju, ka mēs varētu atkal sadarboties ar viņiem pret šo ienaidnieku,» sacīja Flinns, kuram bijusi gara militārā karjera, galvenokārt izlūkošanas vienībās.

Viņš ir dienējis Irākā un Afganistānā, kur kļuva par koalīcijas spēku izlūkošanas direktoru.

Pēc aiziešanas no Aizsardzības izlūkošanas pārvaldes Flinns vairākkārt kritizēja Obamas administrāciju par nepareizu pieeju islāma draudiem. Viņš pat izdeva grāmatu ar nosaukumu «The Field of Fight: How We Can Win the Global War Against Radical Islam and Its Allies» («Kaujas lauks: Kā mēs varam uzvarēt globālajā karā pret radikālo islāmu un tā sabiedrotajiem»).

Grāmatā Flinns apgalvoja, ka valstis, kur vairākums iedzīvotāju ir musulmaņi, jāpiespiež vērsties pret radikālajiem islāma uzskatiem.

«Mēs esam globālā karā, saskaroties ar ienaidnieku aliansi, kas plešas no Phenjanas Ziemeļkorejā līdz Havanai Kubā un Karakasai Venecuēlā,» jūlijā laikrakstā « New York Post» rakstīja Flinns piebilstot, ka alianse piesaista arī tādas teroristu organizācijas kā «Islāma valsts», «Al Qaeda» un talibi un tādas valstis kā Irāna.

Līdzīgi kā Tramps, Flinns arī kritizējis citas NATO dalībvalstis par nepietiekamu ieguldījumu aizsardzībā.

Jautājumus raisījis arī Flinna atbalsts Turcijas prezidentam Redžepam Tajipam Erdoanam attieksmē pret disidentiem.

Neskatoties uz Kremļa šķietami atturīgo reakciju uz Flinna demisiju, viņu sparīgi metušies aizstāvēt Krievijas parlamentārieši.

Krievijas parlamenta augšpalātas - Federācijas padomes - Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Konstantīns Kosačovs Feisbukā paziņojis, ka Flinna atlaišana no amata esot «kas sliktāks par paranoju».

Arī Valts Domes Ārlietu komitejas vadītājs Aleksejs Puškovs tviterī paziņojis, ka triecienu saņēmis nevis Flinns, «bet attiecības ar Krieviju».