Priekšlaicīgas mirstības dēļ Latvijas tautsaimniecība ik gadu zaudē vairāk nekā miljardu eiro

Ilustratīvs foto

FOTO: AP/Scanpix

Latvijas tautsaimniecība ik gadu zaudē vairāk nekā vienu miljardu eiro priekšlaicīgas mirstības dēļ, savukārt valsts budžets šā iemesla dēļ neiekasētajos darbaspēka nodokļos zaudējis vairāk nekā 431 miljonu eiro, teikts Veselības ministrijas (VM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā «Par veselības reformas pasākumu īstenošanas turpināšanu 2017. gadā», kuru otrdien, 14. februārī, skatīs valdība.

Ziņojumā teikts, ka valstī ik gadu mirst vairāk nekā 28 tūkstoši cilvēku (2013. gadā - 28 691, 2014. gadā - 28 466, 2015. gadā 28 478), no kuriem ceturtdaļa miriuši priekšlaicīgi - nesasniedzot 65 gadu vecumu.

VM norāda, ka būtisks indikators priekšlaicīgas mirstības raksturošanai ir potenciāli zaudēto mūža gadu rādītājs. Tā 2015. gadā, nomirstot Latvijas iedzīvotājiem vecumā līdz 64 gadiem, zaudēti 88,2 tūkstoši potenciālo mūža gadu (5541 uz 100 tūkstošiem iedzīvotājiem). Vidēji viens priekšlaicīgi mirušais zaudē 13 sava mūža gadus, norāda ministrija.

VM uzsver, ka līdz ar to valsts zaudē ievērojamus cilvēkresursus, kas atstāj būtisku ietekmi uz visu tautsaimniecību. «Ņemot vērā datus par potenciāli zaudētajiem mūža gadiem un iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju, valsts tautsaimniecība saistībā ar priekšlaicīgi mirušajiem zaudējusi vairāk nekā vienu miljardu eiro gadā, savukārt valsts budžets tikai neiekasētajos darbaspēka nodokļos, neskaitot citus nodokļu veidus, zaudējis vairāk nekā 431 miljonu eiro,» teikts ziņojumā.

Dokumentā arī norādīts, ka, nodrošinot iedzīvotājiem pieejamus un kvalitatīvus veselības profilakses un aprūpes pakalpojumus, tautsaimniecība atgūs daļu no zaudētā finansējuma, tādējādi sekmējot ilgtspējīgu valsts attīstību. VM skaidro, ka šobrīd liela daļa iedzīvotāju nevar apmierināt savas veselības aprūpes vajadzības, jo tai ir mazs publiskais finansējums, raksturīgi strukturālie trūkumi un lieli tiešie maksājumi, kā arī neoptimāla izmaksu lietderība.

Nepietiekami finansētā veselības aprūpes sistēma palielina gaidīšanas rindas uz veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu, kā rezultātā kopš 2010. gada Latvijā iedzīvotāju īpatsvars, kas neapmeklēja veselības aprūpes speciālistus nepieciešamības gadījumā, ir visaugstākais no visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Lai nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanu iedzīvotājiem un attiecīgi palielinātu veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaitu, kas veicinātu visas tautsaimniecības attīstību, VM saplānojusi 2017. gadā papildus pieejamo finansējumu 34,3 miljonu eiro apmērā no Eiropas Komisijas pieļautā budžeta deficīta palielinājuma 0,1% apmērā šādiem pasākumiem: rindu mazināšanai pie speciālistiem; onkoloģisko slimību diagnostikas un ārstēšanas pieejamības uzlabošanai; reformas valsts kompensējamo medikamentu nodrošinājumam hroniska C hepatīta (VHC) pacientiem F3 - F4 stadijā.

Uz augšu