Eiropas Savienības (ES) valstīm jācīnās pret Krievijas izvērsto dezinformācijas kampaņu, vienlaikus būtiska uzmanība jāpievērš iedzīvotāju dzīves uzlabošanai, tiecoties pēc stipras un vienotas ES, vizītes laikā Rīgā pauda Vācijas prezidents Joahims Gauks.
Gauks, kuram šī ir pēdējā ārvalstu vizīte prezidentūras laikā, pēc tikšanās ar Baltijas valstu prezidentiem norādīja, ka pats uzaudzis komunisma apstākļos, līdz ar to viņš ļoti labi izprotot Baltijas valstu rūpes, tostarp saistībā ar drošības situāciju.
Vācijas prezidents apliecināja, ka Vācija ir un paliks Baltijas valstu pusē. Gauks vairākkārt apliecināja, ka Vācija ir solidāra ar Baltijas valstīm aizsardzības politikas pasākumos. «Mūsu solidaritāte neapstājas tikai pie vārdiem. Mums ir kopā jācīnās ar Krievijas dezinformācijas kampaņu,» sacīja politiķis.
Vācijas prezidents atzina, ka ES pašlaik saskaras ar zināmām «vienotības problēmām». Tāpat pastāv bažas par iedzīvotāju kritisko attieksmi, īpaši saistībā ar Lielbritānijā notikušo referendumu par tās turpmāko dalību ES. «Mums nepieciešama stipra un vienota ES. Nepieciešama ilgtspējīga vienprātība par ES nākotni,» sacīja Gauks un norādīja, ka dalībvalstīm ir jābūt gatavām zināmiem kompromisiem.
Savukārt Latvijas prezidents Raimonds Vējonis vairākkārt uzsvēra, ka Vācija ir viens no lielākajiem Baltijas valstu sadarbības partneriem ne tikai ekonomikas, bet arī drošības stiprināšanas jautājumos.
Vējonis vairāk pievērsās reģiona drošībai, nevis ES nākotnei, norādot uz Varšavas samitā pieņemto lēmumu nozīmīgumu. Viņš arī mudināja aktīvāk cīnīties ar hibrīdapdraudējumu, kā arī darīt visu iespējamo, lai kara darbība Sīrijā tiktu pārtraukta.
Vējonis pievērsās arī attiecībām ar jauno ASV prezidenta administrāciju, norādot, ka sadarbība ir jāturpina un jāstiprina.
Arī Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite vairāk pievērsās reģiona drošības jautājumiem un pateicās Vācijai par tās lēmumu kļūt par ietvarnāciju NATO vienībai Lietuvā.
«Vācija pilnībā izprot kopējās saistības,» sacīja Lietuvas politiķe, piebilstot, ka arī ASV turpinās būt uzticams NATO sabiedrotais. Visbeidzot Lietuvas prezidente uzsvēra, ka nepieciešama kopīga izpratne par ES nākotni, līdz ar to Baltijas valstīm būtu nepieciešams saskaņot savas nostājas, tostarp saistībā ar Lielbritānijas plānoto izstāšanos no ES.
Izdevību vairākkārt pateikties Vācijai izmantoja arī Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida, kura uzsvēra, ka «mēs varam būt lepni, ka šāda valsts ir Baltijas jūras reģionā».
Igaunijas prezidentes ieskatā, jālepojas arī ar kopīgajām vērtībām un Vācijas rūpēm par savu reģionu. Noslēdzot uzrunu, Kaljulaida izmantoja iespēju norādīt, ka ES projekts laiku gaitā jāpadara spēcīgāks.
LETA jau vēstīja, ka šodien Rīgā ieradušies Baltijas valstu, kā arī Vācijas prezidenti, lai diskutētu par aktualitātēm un turpmāko sadarbību.
