Kaķi veģetārieši un LV politika

FOTO: Karikatūra: TVNET/Toms Ostrovskis

Ziņu, ka valdību veidojošās partijas parakstījušas memorandu par sadarbību gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās Rīgā [1], izlasīju pēc ierastās ārvalstu preses pārskatīšanas. Un, raugi, ASV iznākošajā New Statesman interneta vietnē nule publicēts materiāls par cilvēku un kaķu attiecībām [2], kuru lasot atcerējos par pašmāju politiku.

Tātad rakstā stāstīts par kādu filozofu, kurš nolēmis savu kaķi atradināt no gaļas ēšanas, tādēļ noteicis mīlulim attiecīgu diētu. Raksta autors dzēlīgi apjautājies paziņam, vai viņš ir pārliecināts, ka kaķītis tiešām kļuvis par veģetārieti, jo diez vai viņš zina, ko mājdzīvnieks ēd, ticis savā vaļā ārpus mājas. Nu, tas neesot tik būtiski, attraucis filozofs.

Atgriežamies pie ziņas par memorandu. Lūgums saprast pareizi: nedomāju, ka to parakstījušām partijām ir jāsadarbojas ar Saskaņu/GKR. Problēma ir konsekvences trūkumā. Sadarboties ar Saskaņu citās pašvaldībās vai atsevišķos jautājumos parlamentā var (un tas notiek), savukārt Rīgā nevar. Lai gan, ja viens no iemesliem sadarbošanās neiespējamībai ir Saskaņas līgums ar Vienoto Krieviju un Latvijas ģeopolitiskajai orientācijai neatbilstoši ārpolitiski priekšstati, tad kāda atšķirība, vai runa ir par «Rīgas Saskaņu» vai Saskaņu kādā mazākā pašvaldībā. Vai nu, vai nu. Pretējā gadījumā var, protams, mierināt sevi ar domu, ka kaķis ir kļuvis par veģetārieti, atvainojos, ka sadarbība ar Saskaņu nav iespējama, jo tā ir nolemts Rīgas pašvaldības gadījumā, savukārt, ja ārpus mājas kaķis rij gaļu uz nebēdu un sadarbība citur un citās formās notiek, tad tas kaut kā «neskaitās».

P.S. Konsekvence vispār ir diezgan grūta lieta. Ikviens var pārliecināties pats, ko esmu rakstījis par Putina Krieviju, tādēļ diez vai man te būtu jāpierāda noraidošā attieksme pret sadarbību ar šo režīmu. Tikai tad – ja pieminam Saskaņas attiecības ar Vienoto Krieviju – būtu godīgi tikpat strikti izturēties arī pret virkni labējo partiju Eiropā. Piemēram, sadarbības līgumu ar Vienoto Krieviju pērnā gada nogalē noslēdza Austrijas Brīvības partija, un tas ir tikai viens no elementiem Kremļa un Eiropas t.s. labējo draudzībā3. Pretējā gadījumā mēs atkal esam «kaķa veģetārieša» situācijā: kas izdevīgi, to redzu, kas nav izdevīgi, to neredzu.

P.P.S. Tas pats gan attiecas uz Saskaņu. Tas, ka šīs organizācijas politiķi nevairās dziedāt Latvijas himnu un piespraust karodziņu un vienlaicīgi ignorēt citas aktivitātes, arī neliecina par konsekvenci tajā vēlētāju daļā, kas gatavi par organizāciju balsot, jo Rīgas pašvaldība, redz, atbalsta (ar vietējo nodokļu maksātāju un ES naudu, starp citu) nacionālai kultūrai noderīgus projektus.

Paskatīsimies uz memorandu no cita aspekta. Protams, ir labi, ka Vienotība, ZZS un Nacionālā apvienība (NA) apņēmušās Rīgā savstarpēji uzvesties ar cieņu. Tikai jāņem vērā, ka šis nodoms prasa krietni aktīvāku darbības koordinēšanu par parakstu «uzlikšanu» memorandam. Jo – būsim reālisti – Ķirsis, Broka un Krauze nav «kaķi veģetārieši», viņiem vispirms ir jācīnās par maksimāli labu rezultātu savām partijām. Līdz ar to nevar no šiem sarakstu līderiem prasīt, lai viņi izslēgtu savstarpēju cīņu. Turklāt, ja kaut kas līdzīgs notiktu, neesmu pārliecināts, ka tas patiesībā nāktu par labu – ja partijas X vēlētājs nespēj samanīt atšķirības starp X un Y, kāpēc vispār balsot par X? Īsi sakot, lai memoranda parakstītāji varētu priekšvēlēšanu cīņu veikt gan puslīdz inteliģenti gan puslīdz saturīgi no savu politisko spēku interešu viedokļa, ir nepieciešama pastāvīga diskusiju platforma. Nevis lai tajā «sarunātu» cīņas imitāciju, bet, lai, piemēram, laicīgi un atklāti definētu atšķirīgos uzskatus un attiecīgi varētu izvairīties no publiskas klaigāšanas, kas nereti ir pirmā reakcija, saskaroties «uz skatuves» ar atšķirīgu viedokli.

Pieļauju, ka, parakstot memorandu, trīs partijas šādi cenšas reaģēt uz noteiktā sabiedrības daļā ilgstoši gruzdošo jautājumu «vai tad tiešām nevar strādāt kopā, ja mērķis viens», kas regulāri izpaužas kā runas par «vienoto sarakstu» utt. Tas viss ir burvīgi, tomēr šo līniju nevajadzētu «pārsālīt». Ir vērts paturēt prātā, ka tie vēlētāji Rīgā, kuriem Saskaņas/GKR tandēms ir apnicis vai krīt uz nerviem, vienlaicīgi var nebūt dziļā sajūsmā par valdības darbu. Līdz ar to tandēmam ir iespēja memorandu interpretēt kā «tā pati kompānija, kas slikti vada valsti, grib tikpat slikti vadīt Rīgu». Memoranda parakstītāji, protams, nevar distancēties no valdošās koalīcijas, tas vienkārši būtu smieklīgi, tomēr, ja, tieši pretēji, tiks uzvērts, ka viņu uzvaras gadījumā «sakari valdībā» nāks dikti par labu Rīgas iedzīvotājiem, tad jārēķinās ar pamatotiem jautājumiem, kādā tieši ziņā tas nāks par labu.

Atsauces:

Koalīcijas partijas memorandā par sadarbību RD apņemas atjaunot Rīgas vadošās pozīcijas Baltijā

What cats can teach us about how to live

Moscow and the far right in France and Austria

Uz augšu