Laužot ilggadējo politisko tabu, Zviedrijas konservatīvā Moderātu partija pagājušajā nedēļā piedāvājusi sadarbību ar galēji labējo Zviedrijas demokrātu partiju, kas jau izraisījis spriedzi opozīcijā esošo četru centriski labējo partiju koalīcijā.
Pavērsiens Zviedrijas politikā: konservatīvie piedāvā sarunas ar galēji labējiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Visas parlamentā pārstāvētās partijas gadiem ilgi izvairījās no jebkādas sadarbības ar Zviedrijas demokrātu partiju, kas savulaik izveidojās no neonacistu kustības, taču moderātu līdere Anna Kinberga-Batra norādījusi, ka to vairs nedrīkst ignorēt.
«Izlikšanās, ka tāda liela partija parlamentā neeksistē, neko nav devusi,» sarunā ar sabiedrisko raidorganizāciju SVT atzina Kinberga-Batra.
2015.gadā, kad Eiropu pārņēma nekontrolētas nelegālās imigrācijas vilnis, Zviedrijas demokrātu popularitāte sāka strauji kāpt, un saskaņā ar svaigākajām aptaujām par galēji labējiem gatavs balsot 21 procents zviedru, Zviedrijas demokrātu partijai kļūstot par otru populārāko partiju valstī, kas atpaliek vienīgi no sociāldemokrātiem.
Galēji labējie pirmo reizi Zviedrijas parlamentā iekļuva 2010.gadā, izcīnot 5,7% balsu, bet jau 2014.gadā par viņiem balsoja 13% vēlētāju.
Kinberga-Batra aicināja pārējās centriski labējās koalīcijas - Alianses - partijas iesniegt parlamentā kopīgu budžeta projektu, piekrītot, ka par to balso arī Zviedrijas demokrāti. Tas faktiski nozīmētu sociāldemokrātu un «zaļo» veidotās kreisi centriskās mazākuma valdības krišanu.
Laikraksts «Dagens Industri» piektdien vēstīja, ka moderātu un zviedru demokrātu pārstāvju tikšanās gaidāma jau «tuvākajā laikā».
Savukārt Kinberga-Batra pavēstījusi, ka vēlas ar galēji labējiem apspriest vairākus jautājumus, taču neprecizēja, kādus.
Pret moderātu iniciatīvu asi iebildusi Centra partija un liberāļi, kamēr kristīgie demokrāti paziņojuši, ka ir gatavi pieņemt Zviedrijas demokrātu netiešo atbalstu, taču paši sarunās ar viņiem neiesaistīsies.
Taču moderātiem, lai atgrieztos pie varas pēc 2018.gadā gaidāmajām parlamenta vēlēšanām, nepieciešams visu trīs centriski labējo partiju atbalsts.
Tajā pašā laikā zviedru demokrātu līderis Džimijs Okesons, reaģējot uz konservatīvo iniciatīvu, jau pieprasījis apmaiņā pret atbalstu centriski labējiem teikšanu jaunas valdības izveidē.
Alianse atradās pie varas laikā no 2006. līdz 2014. gadam, un tagad tai atkal radušās izredzes atgriezties pie valdības stūres.
Sociāldemokrāta Stēfana Levēna vadīto mazākuma valdību konservatīvajiem būtu viegli gāzt, ja svarīgākajos jautājumos Alianse parlamentā saņemtu netiešu Zviedrijas demokrātu atbalstu.
Taču centriski labējās partijas no tā līdz šim atteikušās, nevēloties tādējādi leģitimēt galēji labējos.
Tagad eksperti sākuši šaubīties, vai Alianse spēs izdzīvot, ņemot vērā dziļās ideoloģiskās plaisas, kādas parādījušās opozīcijas koalīcijā.
Kāds avots Centra partijā atzina, ka Kinbergas-Batras ierosinājums ir «satriecis» centristus, piebilstot, ka Centra partija «pilnībā nevēlas Aliansē strādāt pie jautājumiem, par kuriem moderāti un zviedru demokrāti sāks sarunas».
Tikmēr laikrakstu komentētāji norāda, ka Kinbergas-Batras iniciatīva uzskatāma par mēģinājumu apvaldīt pašas partijas rindās esošos dumpiniekus, kas ir neapmierināti, ka viņa nav izmantojusi iespēju sagrābt varu, ko dod labējo partiju vairākums parlamentā.
«Mūsu pienākums nav gādāt, lai Stēfans Levēns spētu izdabūt cauri savu kreiso politiku,» aģentūrai AFP norādīja Kamilla Brunsberga, kādas moderātu vietējās partijas nodaļas līdere.
Savukārt pagājušajā nedēļā publicētie aptaujas rezultāti liecina, ka 60% moderātu elektorāta atbalsta sadarbību ar galēji labējiem.