Mikroviļņu krāsnī plastmasas traukā sildīts ēdiens var būt ļoti kaitīgs

FOTO: publicitātes

Vai zināji, ka plastmasas traukos ievietotu pārtiku nevajadzētu sildīt mikroviļņu krāsnī? Ķīmiķis Andris Kraņevskis sarunā ar portālu TVNET norādīja, ka daļā plastmasas trauku ir kaitīgā viela bisfenols A, kas izraisa hormonālus un nervu sistēmas traucējumus, kā arī palielina risku saslimt ar sirds slimībām un diabētu. Šīs vielas nonākšana ēdienā ir ļoti atkarīga no temperatūras.

Kraņevskis norādīja, ka jautājumā par bisfenola A ietekmi uz cilvēka veselību ir diezgan daudz pretrunu, neskaidrību. Jautājums par bisfenola A negatīvo ietekmi bija aktuāls jau padomju laikā. Jau PSRS ieviesa noteikumus par maksimālo šis vielas koncentrāciju rotaļlietās un sadzīves plastmasās.

Pats bisfenols A ir kaitīgs cilvēka veselībai, jo izraisa hormonālus traucējumus, nervu sistēmas traucējumus, kā arī sirds slimību un diabēta riska palielināšanos.

Diskusijas pamatā ir saistītas ar to, cik tad daudz šo vielu mēs uzņemam. Uzņemtais vielas daudzums ir būtisks, vai attiecīgie bojājumi mūsu veselībai būs vai nebūs.

Nevajadzētu sildīt ēdienu plastmasas traukos

Pilnīgi loģiski, ka šīs vielas nonākšana ēdienā ir ļoti atkarīga no temperatūras. Ir iespējama situācija, ka istabas temperatūrā no kāda plastmasas trauka ēdienā iekļuvušais bisfenola A daudzums ir nebūtisks mūsu veselībai, bet,

šo pašu trauciņu ievietojot mikroviļņu krāsnī un tur sildot ēdienu, mēs jau saņemsim veselību traumējošu bisfenola dozu.

Ķīmiķis atzina, ka pētījumi ir pretrunīgi. Ir valstis kuras pieļauj bisfenola A lietošanu, bet ir valstis, piemēram, Francija, kur aizliegts ūdeni glabāt traukos, kuros ir bisfenols A.

«Domāju, ka Francijas kontrolējošās iestādes balstījās uz kādiem pētījumiem, tāpat kā ASV kontrolējošās institūcijas, kuras pieļauj pārtikā izmantot plastmasas traukus ar noteiktu bisfenola A piedevu. Daudz pretrunu.

Iespējams, ka ir arī pasūtījuma pētījumi.

Zinātnē reizēm tā gadās. Man gan pierādījumu tam nav,» Kraņevskis pauda.

Kā neuzņemt šo kaitīgo vielu?

Tas, vai mēs bisfenolu A uzņemsim no plastmasas traukiem, būtībā ir ļoti atkarīgs no mūsu dzīves paradumiem: no tā, kā mēs ekspluatējam plastmasas traukus un cik daudz tos sildām. Arī tas varētu būt par iemeslu pretrunīgajiem pētījumu rezultātiem.

Jāatceras gan, ka daļa metālisko konservu bundžu ir pārklāta ar plastmasu, kura satur bisfenolu A. Un konservus taču karsē temperatūrā, kas augstāka par 80 grādiem. Tas gan ir risks bisfenola A iekļūšanai ēdienā. Bet neesmu redzējis korektus pētījumus par bisfenola A koncentrāciju konservos.

«Es tāpēc rekomendētu bisfenolu A saturošas plastmasas nekarsēt, kā arī šādu plastmasu pudelēs esošo ūdeni ilgstoši neglabāt siltumā

saules vai apkure elementu ietekmē. Saules starojuma ietekmē ūdens pudeles neuzsilst līdz 80 grādiem, bet līdz aptuveni 50 grādiem gan tas ir iespējams. Un, ja ūdens pudele stāvējusi šādā temperatūrā vairākas nedēļas, tad atkal jautājums par bisfenola A iekļūšanu ūdeni kļūst aktuāls,» ķīmiķis norādīja.

Viņš arī atgādināja, ka PET un PP pudelēs parasti bisfenola A nav.

Bisfenols A ir plaši izplatīta piedeva polikarbonāta (PC) pudelēm un traukiem.

FOTO: Publicitātes

Kā cilvēks var zināt, ka trauka sastāvā ir šī viela?

Kraņevskis skaidroja, ka bisfenols A parasti tiek pievienots, lai palielinātu plastmasu cietību (parasti polikarbonāts PC) vai kā stabilizētājs polivinilhlorīdam.

No polikarbonāta izgatavo bērnu barošanas pudeles, ūdens pudeles, pārtikas kārbas, galda piederumus, briļļu stiklus, CD un DVD diskus, elektroniskās ierīces, sporta aprīkojuma detaļas, auto detaļas u.c.

Uz izstrādājumiem netiek norādīts, ka to sastāvā ir bisfenols A. Eiropas Savienībā bērnu pārtikas pudeļu izgatavošanā aizliegts izmantot bisfenolu A saturošas plastmasas. Bet, ja pudele ražota ārpus Eiropas Savienības, tad jautājums ir neskaidrs.

Daži ražotāji labprātīgi norāda, ka plastmasa nesatur bisfenolu A. Parasti tiek lietots apzīmējums «Non BPA».

Lietotājs nevar droši zināt, vai plastmasā ir vai nav bisfenols A.

Jāatceras, ka polietilēna tereftalāts PET (ar marķējumu «1»), polietilēns PE (ar marķējumu «2» vai «4»), polipropilēns PP (ar marķējumu «5»), polistirols PS (ar marķējumu «6» ) parasti nesatur bisfenolu A.

Riska plastmasas, no kurām pārtikā vajadzētu izvairīties ir: polivinilhlorīds PVC (marķējums «3») un polikarbonāts PC (marķējums «7»). Ieteicams sekot līdzi marķējumam uz plastmasas izstrādājuma.

Vai bisfenols A var nokļūt pārtikā, ja to ielej karstu vai siltu traukā, kura sastāvā ir šī viela?

Bisfenola iekļūšanas risks pārtikā pieaug, ja pieaug temperatūra. Ja karstu pārtiku (dzērienu, zupu) ielej traukā kura sastāvā ir bisfenols A, tad risks šīs vielas nokļūšanai ēdienā būtiski pieaug. Traukus, kas izgatavoti no PC, PVC, nevajadzētu sildīt, un tajos nevajadzētu likt karstu ēdienu.

Bet vai tad, ja cilvēki plastmasas traukus izmanto daudz un bieži, taču tos nesilda, viņi var izvairīties no bisfenola A uzņemšanas uzturā?

Kraņevskis atbildēja: ja trauki netiek sildīti, ja tie tiek ekspluatēti istabas temperatūrā, tad, protams, šī viela pārtikā nokļūst daudz mazāk.

«Neņemos apgalvot, ka šādi var pilnībā izvairīties no bisfenola A uzņemšanas, jo ir daudz vēl citu būtisku faktoru: cik ilgi pārtika stāv attiecīgajā traukā, pārtika ir šķidra vai birstoša, bisfenola A koncentrācija attiecīgajā plastmasā u.c. Veiktie pētījumi par šo jautājumi ir atšķirīgi, nesniedz viennozīmīgu atbildi. Tieši š';a iemesla dēļ pats neizmantoju pārtikā plastmasas ar marķējumu «3» un «7».»

Uz augšu