2016. gads noteikti bijis pārsteigumiem bagāts: Lielbritānija nolēma pagriezt muguru ekonomiskās un politiskās sadarbības smagsvaram Eiropas Savienībai un amerikāņi par prezidentu ievēlēja, būsim godīgi, brīžiem dikti prasti runājošu populistu. Bez Brexit lielākais Eiropas vienotības un solidaritātes pārbaudījums bijuši bēgļi. Eiropieši daudzās pasaules valstīs nav gatavi saprast, kāpēc viņiem būtu jānes sava artava, ja reiz «tie trakie Tuvajos Austrumos nemāk dzīvot mierā». Šie un citi gada notikumi daudziem likuši nākotnē raudzīties ar zināmu bažu devu.
Populista triumfs, Brexit un bēgļu plūdi jeb 2016. gads ārvalstīs
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pasaule terora varā
Bastīlijas dienas svētku svinības pāraug asinspirtī
14. jūlija vakarā Nicā cilvēku pūļi bija pulcējušies uz Bastīlijas dienas svinībām un promenādē bija ieradušies vērot svētku salūtu. Terorists ar 19 tonnu smagu kravas auto apzināti brauca cauri cilvēku pildītajām ielām, sabraucot un smagi ievainojot cilvēku simtus.
Teroraktu sarīkoja tunisiešu izcelsmes Francijas pilsonis Muhameds Laueža Bulels. Līdz teroristu nošāva policija, islāma ekstrēmists paspēja noslepkavot 84 cilvēkus, bet 303 guva ievainojumus.
Traģiskā apšaude geju klubā Orlando
2.jūnijā islāmticīgā afgāņu izcelsmes ASV pilsoņa Omara Matīna sarīkotajā apšaudē tika nogalināti 49 cilvēki, bet vēl 53 tika ievainoti. Notikušais slaktiņš ir asiņainākais šāda veida noziegums ASV mūsdienu vēsturē, un tas tika sarīkots plaši pazīstamajā Orlando geju naktsklubā «Pulse», kas ir iecienīts latīņamerikāņu vidū.
29 gadus vecais Matīns sevi raksturoja kā islāmistu kareivi un pieminēja karu Sīrijā un terora uzbrukumus Francijā. Matīns mira apšaudē ar policiju, kad likumsargi iekļuva klubā. Vēlāk atklājās, ka arī pats Omars Matīns, iespējams, bijis homoseksuāls. Viņa bijusī sieva un draugi un citi liecinieki apgalvo, ka Matīns bijis gejs un apmeklējis klubu «Pulse» kopš 2013. gada.
Pašnāvnieki uzspridzinās lidostā Eiropas sirdī
22.martā notika sprādzieni Briseles lidostā un Beļģijas galvaspilsētas metro sistēmā, kuros dzīvību zaudēja 35 cilvēki, neskaitot trīs teroristus pašnāvniekus. Ievainojumus guva vairāk nekā 250 cilvēki. Atbildību par teroraktiem uzņēmies grupējums «Islāma valsts».
31 cilvēks zaudējis dzīvību sprādzienu vietā - Briseles Zaventemas lidostā un Mālbēkas metro stacijā, bet vēl četri vēlāk miruši slimnīcās.
Turcijā šogad vairāki desmiti teroraktu
Turcijā šogad notikuši teju trīs desmiti teroraktu.
Februārī sprādzienā pie armijas transportlīdzekļu kolonnas Ankarā dzīvību zaudēja 30 cilvēki un vēl vairāk nekā 60 tika ievainoti. Eksplodēja mīnēta automašīna, un sprādziens bijis vērsts pret garāmbraucošu armijas transportlīdzekļu konvoju.
Marta svētdienas vakarā Ankarā teroraktu sarīkoja pašnāvnieks. Sprādziens notika autobusu pieturā pie Kizilaja laukuma, un tajā izdega autobusi un tika nodarīti postījumi tuvākajiem veikaliem.
Amatpersonas sacīja, ka eksplodējusi ar sprāgstvielām piekrauta vieglā automašīna, kuru vadīja viens vai divi teroristi pašnāvnieki, ar to ietriecoties autobusā. Uzbrukumā dzīvību zaudēja 34 cilvēki un vēl 125 tika ievainoti.
Jūnijā Stambulas Ataturka lidostā trīs pašnāvnieki sarīkoja sprādzienus un apšaudi lidostas ienākošo reisu terminālī. Uzbrukumā tika nogalināti 36 cilvēki un 147 ievainoti.
Savukārt augustā tika sarīkots asiņains terorakts kāzu svinībās Mardinas provincē, kura laikā dzīvību zaudēja vismaz 50 cilvēki un vēl gandrīz 100 tika ievainoti.
Vēlāk noskaidrojās, ka maskās tērptie uzbrucēji, nākdami katrs no savas puses, iemeta granātas cilvēku pūlī, kas pēc mullas vadītās reliģiskās ceremonijas bija sapulcējies ciemata laukumā. Tad uzbrucēji sāka uz sapulcētajiem cilvēkiem šaut un iebruka vairākās mājās, šaušanu turpinot.
Bēgļu krīze jeb «Es taču neesmu vainīgs, ka viņi karo»
2016. gads Eiropā aizvadīts bēgļu krīzes zīmē. Kara, teroraktu un arī ekonomisku interešu dzīti, miljoniem cilvēku no Tuvajiem Austrumiem un Ziemeļāfrikas uzņēmušies bīstamo ceļu uz pārtikušo Eiropu, kur saskārušies ar valstu un sabiedrību nevēlēšanos viņus uzņemt. Galvenie bēgļu ceļi bijuši vai nu pa sauszemi cauri Turcijai, vai arī nedrošās laivās pāri Vidusjūrai, nonākot Grieķijā un citās tuvējās valstīs.
Kamēr Eiropas valstis domā par bēgļu kvotām, lai imigrantus sadalītu «taisnīgi un solidāri», iezīmējas problēmas imigrantu ilgtermiņa integrācijā un noziegumu skaita pieaugumā. Bēgļu straumei neapsīkstot, arvien asāk pret iebraucējiem iebilst arī sabiedrība, barojot populisma sērgu Eiropā.
Sūdzēties esot grēks
Tikmēr ANO Bēgļu aģentūra uzsver, ka Eiropai par bēgļiem sūdzēties būtu «grēks». Tās apkopotie dati rāda, ka no visiem ļaudīm, kas pasaulē drošības apsvērumu dēļ bijuši spiesti pamest savas mājas, 39% patvērumu guvuši Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā, 29% Āfrikā, 14% Āzijā, 12% Amerikas kontinentos un tikai 6% Eiropā. 53% visu bēgļu nāk no tikai trīs valstīm: Sīrijas (4,9 miljoni), Afganistānas (2,7 miljoni) un Somālijas (1,1 miljons). Savukārt visvairāk bēgļu savā valstī uzņēmusi Turcija (2,5 miljoni), Pakistāna (1,6 miljoni), Libāna (1,1 miljons), Irāna (979 400), Etiopija (736 100) un Jordāna (664,100).
Baisā nāves statistika
Šogad Vidusjūrā, cenšoties nokļūt Eiropā, noslīkuši ap četriem tūkstošiem migrantu un bēgļu, kas ir jebkad lielākais upuru skaits šajā bīstamajā maršrutā, liecina ANO aplēses.
Liels panākums Eiropas Savienības mērogā bija Turcijas un ES bēgļu vienošanās iedarbināšana. Saskaņā ar Briseles un Ankaras martā panākto vienošanos Grieķija var nosūtīt atpakaļ uz Turciju visus nelegālos imigrantus, kas, sākot ar 20.martu, ierodas tai piederošajās salās, šķērsojot Egejas jūru. Vienošanās arī paredz, ka ES uzņems vienu Sīrijas bēgli no Turcijas teritorijas apmaiņā pret katru sīrieti, ko Ankara uzņems atpakaļ no Grieķijas.
Saskaņā ar vienošanos ES piekritusi arī paātrināt iepriekš apsolīto trīs miljardu eiro piešķiršanu Turcijā esošo bēgļu apgādei un uzturēšanai. Vienlaikus apsolīts līdz 2018.gada beigām savākt papildus vēl līdz trim miljardiem eiro, taču šī summa nonāks Ankaras rokās tikai tad, ja pirmie trīs miljardi būs iztērēti. ES piekritusi arī paātrināt bezvīzu režīma ieviešanu Turcijas pilsoņiem un aktivizēt sarunas par Turcijas iestāšanos blokā.
Turcija no Eiropas Savienības grib saņemt lielāku palīdzību bēgļu jautājumā, kā arī bezvīzu režīmu. Turcijas amatpersonas decembrī piedraudējušas, ka līdz gada beigām pārtrauks vienošanos ar ES, ja bloks ar Ankaru neieviesīs bezvīzu režīmu.
Valsts, kur puse iedzīvotāju devušies bēgļu gaitās vai miruši
Pilsoņkarš Sīrijā ir izraisījis vienu no lielākajām humanitārajām krīzēm mūsdienu pasaules vēsturē. Statistika rāda, ka puse no pirmskara iedzīvotāju skaita - vairāk nekā 11 miljoni cilvēku - konflikta gaitā miruši vai bijuši spiesti pamest savas mājas. Bēgļu jautājums, kas tā uztrauc Eiropu, ir cieši saistīts ar konflikta gaitu Sīrijā.
Sīrijas konflikts aizsākās jau 2011. gada martā Arābu pavasara notikumu laikā. Miermīlīgi protesti drīz vien pārauga vardarbībā konfrontācijā, kad demonstrācijas ar spēku sāka apspriest prezidenta Bašara al Asada valdības spēki. Sīrijas opozīcija pretojās. Taču cīņa Sīrijā jau sen nav tikai starp valdību un opozīciju. Pilsoņkara gaitā abās pusēs notikusi virkne šķelšanos starp etniskām grupām, sekulāriem un reliģiski motivētiem spēkiem: kurdu spēkiem, mērenajiem un radikālajiem sunnītu nemierniekiem, valdības karaspēku un tai lojāliem paramilitāriem grupējumiem. Izmantojot Sīrijā valdošo haosu, plašas teritorijas iekaroja arī teroristiskā grupējuma «Islāma valsts» kaujinieki, kuri savās kontrolētajās teritorijās cenšas ieviest viduslaiku sunnītu paražas un pasludinājuši tur «kalifātu».
Atbilstoši jaunākajām sīriešu aktīvistu aplēsēm karā dzīvību zaudējuši jau vairāk nekā 300 000 cilvēku. Vairāk nekā piecus gadus pēc konflikta sākuma Sīrijā valstī fiksēti šausminoši cilvēktiesību pārkāpumi un zvērības. Situāciju vēl vairāk saasinājusi arī Krievijas un Rietumvalstu konfrontācija Sīrijas teritorijā: Krievija ar sauszemes un gaisa spēkiem sniedz atbalstu Sīrijas diktatoram Bašaram Asadam, kamēr rietumvalstis atbalstījušas opozīcijas spēkus un aicinājušas uz sarunām.
Bombardēšana Sīrijā sākās aizvadītā gada beigās, nodarot milzu postījumus. Valdības spēku un Krievijas aviācijas uzlidojumos visvairāk cietusi Alepo pilsēta, kas kļuvusi par Sīrijas konflikta šausmu simbolu.
Ik dienu no Sīrijas bēgļu gaitās dodas tūkstošiem cilvēku - daudzi patvērumu raduši Sīrijas kaimiņvalstīs, taču arvien vairāk dodas pāri robežai uz Turciju. Liela daļa izvēlas nevis palikt tur, bet izmēģināt spēkus ceļā uz Eiropu, no Turcijas vai citām valstīm pāri Vidusjūrai dodoties uz Grieķiju. Ne visi galā nokļūst dzīvi. Tie, kuri Grieķiju sasniedz, sastopas ar daudziem šķēršļiem: ierobežotiem resursiem, minimālu palīdzību un faktu, ka vairums ceļu uz pārtikušajām Eiropas valstīm ir slēgti.
Realitāte, ko miljoniem cilvēku visā pasaulē joprojām nevar pieņemt
Viņš nicīgi izsakās par sievietēm, citām reliģijām piederošajiem, imigrantiem; domugraudus savām runām, kā izrādās, iespējams, smēlies sazvērestības teoriju piekritēju ziņu vietnēs; par viņu fanoja Krievija, viņa paustie «fakti» nereti neatbilst realitātei un nav patiesi... Tomēr visa šī kritika, absolūtais pieredzes trūkums politikā un nepārprotamā populisma retorika nekavēja viņu uzvarēt lielākajā politiskajā spēlē pasaulē un triumfēt ASV prezidenta vēlēšanās. Donalds Tramps šogad pārsteidza daudzus.
Nekustamo īpašumu magnāts Donalds Tramps, kurš nekad nav ieņēmis vēlētu amatu, šokēja ASV politisko isteblišmentu, uzvarot demokrātu kandidāti Hilariju Klintoni. Demokrātu kandidāte gan kopumā ieguvusi ap 2,8 miljoniem balsu vairāk nekā Tramps, tomēr ASV spēkā esošās vēlēšanu sistēmas dēļ viņa tik un tā zaudēja.
Donaldu Trampu gaida grūts uzdevums: priekšvēlēšanās viņš asi kritizēja pastāvošo politisko kārtību, ārpolitiku un daudzas citas lietas Amerikā, solot, ka viņa ievēlēšana atnesīs tūlītējas pārmaiņas. Atbalstu Trampam pauduši radikāli spēki, tai skaitā baltās rases pārākuma sludinātāji, un daudzi amerikāņi Trampu joprojām nespēj pieņemt par savu prezidentu viņa populistisko un brīžiem pat nicīgo izteikumu pret dažādām sabiedrības grupām dēļ.
Jāņu rīts Latvijā nāca ar lielu pārsteigumu no Britu salām
Jāņu rīts šogad sagādāja lielu pārsteigumu: briti nolēmuši izstāties no Eiropas Savienības. Bēgļi, protesta balsojums, «vispār esmu par palikšanu, bet nobalsošu pret, lai viņus pabaidītu», pabalstu tūrisms, populisms, - iemeslu, kas, iespējams, noveda pie tāda un ne citāda Brexit balsojuma, ir daudz.
23.jūnijā notikušajā balsojumā 51,9% referenduma dalībnieki nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības, kamēr 41,1% nobalsoja par palikšanu.
Vēlāk noskaidrojās, ka pārsvarā par izstāšanos balsojuši gados vecāki Lielbritānijas iedzīvotāji. Iezīmējās arī pamatīgas atšķirības starp to, kā balsoja dažādos valsts reģionos, tai skaitā Skotijā un Gibraltārā, kur absolūtais vairums ļaužu bija balsojuši par palikšanu ES. Skotijā tas uzreiz no jauna lika sākt diskusijas par atdalīšanos no Lielbritānijas.
Lielbritānijā pēc balsojuma sākās politiskās jukas. Premjers Deivids Kamerons paziņoja par atkāpšanos, bet Brexit izstāšanās kampaņas vadītāji atbildību par tālākām sarunām ar Eiropas Savienību nevēlējās. Galu galā premjeres amatā sēdās par «jauno dzelzs lēdiju» dēvētā Tērēza Meja, kura pati bija atbalstījusi palikšanu ES.
Brexit izraisīja šoku finanšu tirgos un lielu neskaidrību: atklājās, ka skaidra izstāšanās plāna nav arī Lielbritānijas valdībai. Vēl tagad diskusijas, kā veikt tik liela mēroga atdalīšanos no kādas organizācijas, nevieš skaidrību. Eiropas Savienība līdz šim brīdim pat nav sagaidījusi oficiālu dokumentu par izstāšanās procedūras iedarbināšanu. Eiropas Savienības līderi savukārt atsakās runāt par izstāšanās niansēm un bloka tālāko sadarbību ar Lielbritāniju, pirms oficiāls dokuments nebūs saņemts.
Gada aviokatastrofas
«EgyptAir» lidmašīna iegāžas Vidusjūrā
19. maijā «EgyptAir» pasažieru lidmašīna ar 66 cilvēkiem izlidoja no Parīzes un pēcāk, jau atrodoties virs Vidusjūras Ēģiptes gaisa telpā, pazuda no radariem. Lidmašīna nogāzusies Vidusjūrā, un bojā gāja visi tajā esošie - 66 cilvēki.
Iet bojā futbolistu komanda
29. novembrī Kolumbijā kalnainā apvidū nogāzās lidmašīna ar 81 cilvēku, no kuriem 75 gājuši bojā. Lidmašīnā atradās Brazīlijas augstākās futbola līgas futbola komandas «Chapecoense» locekļi, komandas atbalsta personāls un 20 žurnālisti.
Aviokatastrofas iemesli vēl tiek izmeklēti, un amatpersonas pieļauj, ka lidmašīnai varētu būt beigusies degviela vai radušās tehniskas problēmas.
Avārijā izdzīvoja tikai seši cilvēki - «Chapecoense» aizsargs Alans Rušels, divi vārtsargi, vēl viens futbolists, žurnālists un stjuarte.
Viena no lielākajām aviomistērijām turpinās - kas notika ar Malaizijas lidmašīnu?
«Malaysia Airlines» lidmašīna reisā «MH370» pazuda jau 2014. gadā. Līdz šim brīdim nav izdevies atrast nozīmīgas tās vraka daļas un nav skaidrs, kas īsti notika.
Lidmašīna, kurā atradās 239 pasažieri un apkalpes locekļi, nezināmu iemeslu dēļ lidojumā starp Kualalumpuru un Pekinu pēkšņi mainīja kursu un no radaru ekrāniem pazuda.
Pazudušās lidmašīnas atlūzu gabali atrasti Dienvidāfrikā, Maurīcijā, Mozambikā, Reinjonā, Austrālijā, Madagaskarā un citās vietas.
Krievu tūristi tā arī neatgriežas pēc ceļojuma uz Dubaiju
Martā, sliktos laika apstākļos nolaižoties Rostovas pie Donas lidostā Krievijas dienvidrietumos, avarēja Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) pasažieru lidmašīna. Bojā gāja visi 62 tajā esošie cilvēki, lielākā daļa no viņiem - Krievijas pilsoņi.
Aviokompānijas «FlyDubai» laineris «Boeing 737», kas ar 55 pasažieriem un septiņiem apkalpes locekļiem bija ieradies no Dubaijas, nogāzās un aizdegās.
Katastrofu varēja izraisīt pilota kļūda vai arī spēcīgais vējš, kas sasniedza vētras spēku.
Virs Ukrainas notriektā lidmašīna: starptautiskie izmeklētāji parāda ar pirkstu uz Krieviju
28. septembrī Starptautiskā apvienotā izmeklēšanas komanda (JIT), kura izmeklēja MH17 lidmašīnas notriekšanu virs Ukrainas, nāca klajā ar ilgi gaidītajiem izmeklēšanas secinājumiem. Tajos teikts, ka raķešu palaišanas iekārta, ar kuru lidmašīnu notrieca, Ukrainas teritorijā ievesta no Krievijas un vēlāk uz turieni atkal izvesta.
Nīderlandes vadītajā izmeklētāju komandā bija pārstāvji no Nīderlandes, Austrijas, Beļģijas, Malaizijas un Ukrainas.
Iepriekš Nīderlandes Drošības padomes pagājušajā gadā veiktajā izmeklēšanā tika secināts, ka lidmašīnu notrieca Krievijā ražotā «Buk» raķete, tomēr izmeklēšanā netika secināts, no kuras vietas tā izšauta. Izmeklētāji noteikuši precīzas koordinātes vietai, no kuras izšauta raķete. Raķete tikusi izšauta no lauka, kas atrodas netālu no Sņižnes, pie Pervomaiskas ciemata. Šo teritoriju 2014.gada 17.jūlijā, kad tika pastrādāts noziegums, kontrolēja Krievijas apbruņotās teroristu bandas jeb tā dēvētā Doņeckas tautas republika. Tiek uzsvērts, ka JIT par raķetes izšaušanas vietu nav nekādu šaubu.
Starptautiskās izmeklēšanas komandas secinājumi, kuri publiskoti septembrī ir pamats, lai tālāk tiktu sākts kriminālprocess par aviokatastrofu, kurā bojā gāja 298 cilvēki.