Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rīcībā pašlaik nav informācijas par šā gada pirmajā pusē Latvijā ievestajiem atkritumiem, portāls TVNET uzzināja VARAM. Ministrija gan cer, ka drīzumā varēs saņemt operatīvu informāciju par atkritumu plūsmām valstī, jo tiks pabeigts darbs pie Bīstamo atkritumu uzskaites sistēmas (BAPUS) paplašināšanas, attiecinot to arī uz sadzīves atkritumiem.
Aizvadītā gada laikā Latvijā ievesti 244 tūkstoši tonnu sadzīves atkritumu un 11,2 tūkstoši tonnu bīstamo atkritumu, liecina Vienotās vides informācijas sistēmas (VVIS) dati. Sadzīves atkritumu jomā oficiālie VVIS dati uzrāda importa samazinājumu - 2015. gadā Latvijā tika ievesti 324 tūkstoši tonnu, 2016. gadā - 301 tūkstotis tonnu. Pērn Latvijā ievesti 11,2 tūkstoši tonnu bīstamo atkritumu. VVIS dati uzrāda, ka pēdējo trīs gadu laikā bīstamo atkritumu imports uz Latviju ir ievērojami palielinājies - 2015. gadā mūsu valstī tika ievesti nepilni divi tūkstoši tonnu bīstamo atkritumu, 2016. gadā - 7,1 tūkstotis tonnu, bet 2017. gadā - 11,2 tūkstoši tonnu bīstamo atkritumu.
Vidi sargājošās valsts iestādes cer drīzumā būt informētas par aktuālajiem atkritumu plūsmas datiem
Atkritumu pārvadājumus Eiropas Savienībā (ES) regulē Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes regula Nr. 1013/2006 «Par atkritumu sūtījumiem». Spēkā esošā kārtība nosaka, ka nebīstamo jeb «zaļā saraksta» atkritumu sūtījumi var notikt aizpildot Regulas VII pielikumu, kā arī noslēdzot līgumu starp sūtītāju un saņēmēju. Praksē tas nozīmē, ka «zaļā saraksta» atkritumu pārvadāšana ES iekšienē netiek pārmērīgi kontrolēti, kas ļauj komersantiem nodarboties ar dažādām riskantām un spekulatīvām darbībām.
Savukārt bīstamo, neklasificēto un atkritumu maisījumu jeb «oranžā saraksta» atkritumu (piemēram, bateriju un svina akumulatoru atkritumi, no atkritumiem atgūts kurināmais jeb RDF, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi, naftas produktus saturoši atkritumi) sūtījumiem jāpiemēro iepriekšējas rakstiskas paziņošanas un piekrišanas procedūra. Plānotajam sūtījumam ir jāsaņem visu iesaistīto valstu kompetento iestāžu saskaņojumi. Latvijā saskaņojumus izsniedz Valsts vides dienesta (VVD) Licenču daļa. «Oranžā saraksta» atkritumu sūtījumi uz valstīm ārpus Eiropas Savienības, Eiropas kopienas zonas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas.
[Spēkā esošie normatīvie akti nosaka, ka atkritumu apsaimniekošanas komersantiem par savām darbībām ar atkritumiem iepriekšējā gadā, jāiesniedz līdz tekošā gada 1.martam. Tas nozīmē, ka nozares politikas veidotājiem nav operatīvu ziņu par dažādu «nebīstamo» atkritumu plūsmu Latvijā.
Tā arī vaicāta par atkritumu plūsmas aktuālajiem datiem šā gada pirmajos mēnešos, VARAM pārstāve Anda Zaļepska portālam TVNET atzina, ka ministrijas rīcībā šādas informācijas neesot.
Tādēļ VARAM plāno paplašināt bīstamo atkritumu uzskaites sistēmu (BAPUS), attiecinot to arī uz sadzīves atkritumiem. Ieviešot šādu sistēmu, apsaimniekotājiem trīs dienas iepriekš būs jāziņo arī par atkritumu pārvadājumiem uz pārstrādes vai reģenerācijas vietām, pārliecināta ministrija.
Izmaiņu rezultātā Valsts vides dienests (VVD) varēšot sekot līdzi atkritumu kustībai, gan valsts teritorijā, gan zinās par atkritumu plūsmu no/uz Latviju. Tādējādi atbildīgās iestādes saņemšot aktuālo informāciju par atkritumu importu, nesagaidot oficiālo statistikas atskaišu iesniegšanu. Sistēmas paplašināšana notiek Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas finansēta projekta ietvaros, bet tā aptuvenās izmaksas ir 40 tūkstoši eiro. Kad paplašinātā sistēma uzsāks savu darbību, VARAM pārstāvji informāciju nesniedza.
Darbības ar atkritumiem būs jāgarantē ar dažiem desmitiem tūkstošu eiro
Pēc pērn notikušās ekoloģiskās katastrofas Jūrmalā, kur lielā apmērā dega nelegāla atkritumu izgāztuve, VARAM uzņēmās šo nozari sakārtot. Ministrijas aktivitāšu rezultātā tika veikti grozījumi «Atkritumu apsaimniekošanas likumā» un pieņemti jauni Ministru kabineta noteikumi.
Jaunie likumdošanas akti cita starpā paredz, ka no šā gada 1.jūlija ir piemērojamas prasības par finanšu nodrošinājumu attiecībā uz atkritumu pārvadājumiem, pārstrādi vai reģenerāciju Latvijas teritorijā.
Tādējādi komersantiem atkritumu apsaimniekošanas atļauja šogad «izmaksās» veselus 35 tūkstošus eiro, nākamgad - 43 tūkstošus, bet no 2020. gada - 50 tūkstošus eiro. Finanšu nodrošinājums par pārstrādes vai reģenerācijas (sadedzināšanas) šogad noteikts 70 tūkstošu eiro gadā, nākamgad - 86 tūkstošu, bet no 2020. gada 100 tūkstošu eiro apmērā.
Jaunās kārtība paredz, ka atkritumu apsaimniekotājs, ja tā darbības vai bezdarbības rezultātā radušās sekas tiešā veidā apdraud vidi vai cilvēku veselību, būs spiests izmaksāt finanšu nodrošinājumu VVD. Tajā pašā laikā, ja apsaimniekotājs saņēmis vairākas atļaujas strādāt ar atkritumiem, finanšu nodrošinājumu var iesniegt par to atļauju, kurā norādīts lielākais sadzīves vai bīstamo atkritumu apjoms. Garantiju atkritumu apsaimniekotāji var pārcelt arī uz nākamo gadu.
Latvijas lielākie atkritumu apsaimniekotāji strādā ar vairākos miljonos eiro mērāmu apgrozījumu un peļņu. Tā, piemēram, «Eco Baltia» aizvadīto gadu noslēdza ar apgrozījumu 12,2 miljonu eiro apmērā, bet peļņu - 1,2 miljonu eiro apmērā. Savukārt «Clean R» pērn apgrozīja 31 miljonu eiro un nopelnīja divus miljonus eiro. Jūrmalas ugunsgrēka seku likvidēšanai valsts pērn piešķīra 700 tūkstošus eiro, bet cilvēku veselībai un apkārtējai videi nodarītais kaitējums nav zināms.
VARAM arī informē, ka finanšu nodrošinājumus atkritumu apsaimniekotājiem jāiesniedz VVD līdz šā gada 30. decembrim.
