Salīdzinot ar pasaules rādītājiem, Latvijā pārlej pārāk daudz asiņu, atzīst vairāki ārsti - transfuziologi, kā arī Latvijas Ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis. Viņi norāda – asins pārliešana ir ļoti nopietna ārstēšanas metode, un Latvijā ir palicis pārāk maz speciālistu, kas spētu pareizi izvērtēt - kādās situācijās jālej, kādi komponenti un kādās devās, vēsta portāls LSM.
Ārsti transfuziologi par asins pārliešanu saka – tās ir visbīstamākās zāles, ko ārsts var nozīmēt pacientam.
Piemēram, Inga Dārzniece – transfuzioloģe ar 15 gadu pieredzi šajā jomā – to māca arī saviem studentiem un ievēro arī pati, vadot Asins dienestu Austrumu slimnīcā. «Asins transfūzija ir šūnu un audu transplantācija. Tādēļ tā ir ļoti nopietna ārstēšanas metode,» uzsver Dārzniece.
Tam piekrīt arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Asins kabineta vadītāja Onkoloģijas centrā Diāna Kadiķe. «Vienmēr līdz pēdējam domājam, vai tiešām ir nepieciešams pārliet,» atzīst Kadiķe.
Par to, ka asins pārliešanai ir ne vien milzīgi ieguvumi, bet arī milzīgi zaudējumi, «Rīta Panorāmas» ēterā runāja ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis. «C hepatīts un HIV epidēmija šajā pasaulē ir asinspārliešanas sekas. Bet ir pieņemts skaļi par to nerunāt,» norādīja Apinis.
Dārzniece saka - vēl pirms 30 gadiem, pārlejot asinis, tajās tiešām nepārbaudīja C hepatīta klātbūtni. Mūsdienās inficēšanās ar zināmajiem vīrusiem ir būtiski samazināta. «Bez asins komponentu pārliešanas mēs nevarētu realizēt cilmes šūnu transplantācijas programmu,» uzsver Kadiķe.
Lai zinātu vajadzīgos komponentus, to daudzumu un spētu atšķirt situācijas, kad nav iespējams iztikt bez asins pārliešanas un kad pacienta organisms pats spēs atjaunoties, jābūt speciālām zināšanām. Taču Latvijā līdz kritiskam līmenim sarucis transfuziologu skaits.
Dārzniece saka – pašlaik visā Latvijā palikuši ap 60 šādu speciālistu. Zīmīgi, ka arī viņu vidējais vecums ir 60 gadu. Jaunāki par 50 gadiem esot vien pieci transfuziologi. «Mana personīgā doma - Latvijā apmēram 20%-25% gadījumos pārlej nepamatoti,» pauž Dārzniece.
Kļūdas rodas arī slimnīcās, kurās ķirurgi, ginekologi, terapeiti un citi speciālisti nav izgājuši kursus transfuzioloģijā. «Latvijā šī situācija nav viennozīmīga – ir slimnīcas, kur ir apmācīts gandrīz viss personāls, un ir slimnīcas, kur ir apmācīti tikai daži cilvēki. Līdz ar to, ja asins komponentes pārlej personas, kas 20 un 30 gadus nav atjaunojušas zināšanas, tas rada pacientiem risku, ka viņiem neizvēlēsies pareizo komponentu un nepārlies pareizajā daudzumā,» norāda Dārzniece.