Rīgas dome šodien atbalstīja Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmu 2016.-2020. gadam, kas iesaka pilsētas centrā ierīkot «zemo emisiju zonu», neļaujot iebraukt tajā automašīnām, kas vecākas par noteiktu gadu, vai ierīkot sastrēguma maksu.
Deputāti sēdē skatīja jautājumu par SIA «Estonian, Latvian & Lithuanian Environment» (ELLE) sadarbībā ar «Cambridge Environmental Research Consultants Limited» (CERC) Mājokļu un vides departamenta uzdevumā izstrādāto «Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmu 2016.-2020. gadam».
Programma izstrādāta, jo laikā no 2010.gada līdz 2015.gadam Rīgas pilsētā reģistrēti vairāku piesārņojošo vielu gaisa kvalitātes normatīvu pārsniegumi.
Gaisa piesārņojumu Rīgas pilsētā ietekmē dažāda rakstura un lieluma piesārņojošo vielu emisijas avoti, kas novērtējuma mērķiem tika iedalīti trīs grupās: stacionārie piesārņojuma avoti ar konkrētu atrašanās vietu, mobilie avoti, kas raksturo transportēšanas ceļus, kā arī laukuma vai neorganizētie emisijas avoti, kuriem nav definēta konkrēta atrašanās vieta, - tās ir emisijas no apkures iekārtām un rūpniecības.
Programmas izstrādes laikā tika apzināti pasākumi, kas iekļauti Rīgas pašvaldības attīstības plānošanas dokumentos un kurus plānots ieviest līdz 2020.gadam. Detalizēti izvērtēti tie pasākumi, kuriem ir potenciāli labvēlīga ietekme uz piesārņojošo vielu koncentrāciju samazinājumu atmosfēras gaisā.
Programmā secināts, ka līdz 2020.gadam situācija būtiski neuzlabosies, bet paredzēts, ka gaisa piesārņojumu nedaudz samazinās plānoto transporta pārvadu būvniecība, kas plānota pēc 2020.gada. Tā ir Rīgas Ziemeļu koridora izbūve, Rīgas brīvostas savienojuma ar Austrumu maģistrāli izbūve, Imantas pārvada, kas savienotu Anniņmuižas bulvāri un ielu no Jūrmalas gatves līdz Jūrkalnes ielai, izbūve un Durbes ielas izbūve no Slokas ielas līdz Daugavgrīvas ielai.
Pašreiz paredzētie pasākumi gaisa kvalitātes uzlabošanai ir iedalāmi vairākās grupās. Transporta un satiksmes infrastruktūru plānots uzlabot, pabeidzot Austrumu maģistrāles posmu (Ieriķu iela - Vietalvas iela) un izbūvējot satiksmes pārvadu pār dzelzceļa līniju Rīga-Skulte ar pievedceļiem, pilnveidot pašvaldības autostāvvietu sistēmu, sekmēt jaunāko tehnoloģiju, ekonomiski izdevīgu transporta pakalpojumu attīstību, kā arī mazināt uz ielām putekļus. Turklāt plānots uzlabot sabiedrisko transportu un pilsētas veloinfrastruktūru.
Tāpat paredzēts veikt dažādus energoefektivitātes pasākumus, piemēram, pēc iespējas daudz ēku pieslēdzot centralizētajai siltumapgādei, veicināt nolietotā daudzdzīvokļu dzīvojamo māju fonda renovāciju, kā arī sekmēt akmeņogļu kā kurināmā mājsaimniecībās nomaiņu pret dabasgāzi vai atjaunojamiem energoresursiem.
Programmas izstrādātāji «ELLE» pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanai piedāvā vairākus papildu scenārijus.
Pirmais scenārijs paredzētu «zemo emisijas zonu» ierīkošanu Rīgas centrā - te neļautu iebraukt automašīnām, kas vecākas par noteiktu gadu. Scenārijā tiek pieņemts, ka kopējā autotransporta skaits nemainās, bet mainās autoparka sastāvs, tas nozīmē, ka vecu automašīnu vietā tādā pašā skaitā centrā iebrauc jaunākas automašīnas.
Plāna izstrādātāji gan norāda, ka šā scenārija īstenošanas rezultātā autotransporta īpašniekiem rastos sociālekonomiskie zaudējumi, iegādājoties jaunus transportlīdzekļus vai pārejot uz sabiedriskā transporta lietošanu.
Otrs scenārijs paredz ieviest sastrēguma maksu, kas samazinātu autotransporta daudzumu Rīgas centrā par 20%. Tā rezultātā, ieviešot satiksmes ierobežojumus, samazinātos kopējais automašīnu skaits pilsētas centrā.
Šā scenārija radītās izmaksas pašvaldībai tiktu segtas no iekasētās iebraukšanas maksas. Savukārt autotransporta īpašniekiem rastos papildu izdevumi autoceļa lietošanai vai sabiedriskā transporta lietošanai.
Trešais scenārijs paredz, ka tiek ieviesta «zemo emisiju zona», bet paralēli tiek attīstīta infrastruktūra, tā pamudinot iedzīvotājus izmantot citus pārvietošanās līdzekļus, nevis nomainīt sev piederošo automašīnu uz jaunāku.
Plāna izstrādātāji gan norāda, ka šos trīs scenārijus var ieviest tikai tad, ja tiek izveidoti kvalitatīvi Rīgas centra apbraukšanas ceļi.
Tāpat piedāvāts risinājums nomainīt ar koksni kurināmās istabas krāsnis, kas ir vecākas par 16 gadiem. Ja vecās krāsnis nomainītu uz cietā kurināmā lokālajiem telpu sildītājiem, būtiski samazinātos gaisa piesārņojums pilsētā. Plānā norādīts, ka šis scenārijs radītu papildizmaksas jaunu istabas krāšņu iegādei, bet samazinātos iedzīvotāju tēriņi apkurei.
Pēdējais piedāvātais scenārijs paredz pieslēgt centrālajai siltumapgādei ēkas, kurās to ļauj izbūvētās siltumtrases. Centralizētā siltumapgāde ir efektīvs veids, kā novērst individuālās apkures radītā lokālā piesārņojuma izplatību. Šis scenārijs paredzētu papildizmaksas siltummezglu ierīkošanā vai paplašināšanā.
Jau ziņots, ka Rīgas domes Vides pārvaldes vadītāja Evija Piņķe pastāstīja, ka visi iekļautie gaisa kvalitātes uzlabošanas pasākumi ir saskaņoti ar atbildīgajām institūcijām jau programmas izstrādes laikā.
Par gaisa kvalitātes uzlabošanas pasākumiem ir atbildīgs Rīgas domes Satiksmes departaments, pašvaldības SIA «Rīgas satiksme», pašvaldības SIA «Rīgas pilsētbūvnieks», Mājokļu un vides departaments, Pilsētas attīstības departaments, pašvaldības AS «Rīgas siltums», Īpašumu departaments, Valsts vides dienests, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un citi.
Tāpat viņa norādīja, ka papildu scenāriji tiks izvērtēti programmas izpildes laikā, tas ir līdz 2020.gadam. Izvērtēšanas laikā tiks secināts, vai piedāvātie scenāriji Rīgas pilsētai ir izdevīgi un vajadzīgi un vai tie palīdzētu uzlabot gaisa kvalitāti pilsētā. Papildu priekšlikumu izvērtēšanā pēc vajadzības iesaistīsies minētās institūcijas, kuras ir atbildīgas par līdz 2020.gadam realizējamo pasākumu izpildi.
