Pēteris Greste: žurnālistam ir pienākums un tiesības uzdot visus jautājumus

Žurnālistam ir pienākums un tiesības uzdot visus jautājumus, portālam TVNET pauda latviešu izcelsmes austrāliešu žurnālists Pēteris Greste. «Būs lietas, par kurām valdība nevēlēsies runāt, bet tas nenozīmē, ka nevajag uzdot jautājumus.» Greste to izbaudījis pats uz savas ādas, kad Ēģiptē tika notiesāts uz septiņiem gadiem cietumā par «nepareizo cilvēku izjautāšanu» jeb «radikālā islāma atbalstīšanu un melīgu ziņu izplatīšanu». Pēc Rietumvalstu iebildumiem viņš tika atbrīvots.

«Būs lietas, par kurām valdība nevēlēsies runāt. Ja viņi negribēs atbildēt, tas ir normāli, bet tas nenozīmē, ka nevajadzētu uzdot jautājumus. Tā ir viņu darīšana, kā viņi atbild, bet tas nenozīmē, ka nevajadzētu jautāt,» stāstīja žurnālists. Viņš uzsvēra, ka brīvas preses būtība ir neierobežot jautājumus, kuri tiek uzdoti.

Rīgas Ekonomikas augstskolā sarīkotajā pasākumā, atzīmējot Preses brīvības likuma 250.gadadienu, Greste pauda, ka valdība jāizvaicā ar atbildību - profesionāli un precīzi, akli nesekojot amatpersonu paustajam.

«Tā ir žurnālista atbildība saglabāt integritāti, šaubīties un pārbaudīt visu, kas tiek teikts,» uzsvēra Greste. Viņš norādīja, ka daudzviet pasaulē valstu valdības sāk paplašināt savas tiesības ierobežot žurnālistu darbu. Īpaši tas attiecināms uz situācijām, kad tiek runāts par cīņu ar terorismu. Greste skaidroja, ka pirms traģiskajiem notikumiem ASV, kad teroristu vadīta lidmašīna ietriecās Dvīņu torņos, izdzēšot tūkstošiem cilvēku dzīvības, viņš ar kolēģiem brīvi varējis runāt ar teroristus pārstāvošo pusi. Afganistānā Greste savulaik devies intervēt Taleban kaujiniekus, lai atspoguļotu viņu stāsta pusi. Pēc tam, kad pasludināts karš ar teroristiem, žurnālisti pazaudējuši savu neitralitāti – iespēju atspoguļot arī pretējās puses viedokli. «Bušs toreiz teica: vai nu jūs esat ar mums, vai pret mums,» paskaidroja Greste. Tas nozīmēja, ka, ziņojot pretējās puses stāstu, žurnālists bija zaudējis lojalitāti valstij.

Atbildot uz jautājumu par to, vai Latvijas žurnālistiem vajadzētu rīkoties līdzīgi kā viņam – doties uz Krieviju un atspoguļot stāstu no šīs puses, Greste atbildēja vairāk abstrakti nekā praktiski. Viņš norādīja, ka negribētu, lai latviešu žurnālisti tiek ieslodzīti kādā cietumā Krievijā. Tajā pašā laikā Greste uzsvēra, ka žurnālistam ir jābūt drosmei pasniegt stāstus, kurus citi nevēlas izgaismot. Tas attiecas ne tikai uz Krievijas vai Latvijas valdību, bet arī, piemēram, bloga autoru, kurš ražo propagandu. Greste arī iezīmēja, ka

sabiedrībai zūd uzticība žurnālistiem un «ar vieglajiem stāstiem to atgūt nebūs iespējams»

. «Nav vienmēr viegli, un dažreiz par to ir jāmaksā ļoti augsta cena,» teica Greste, attiecinot to uz laiku, ko pats pavadījis cietumā Ēģiptē.

Jau ziņots, ka Grestem un viņa kolēģiem Mohamedam Fahmi un Baheram Mohamedam no Kataras satelīttelevīzijas «Al Jazeera», kuri bijuši ieslodzīti cietumā Ēģiptē, pērn piešķirta Runas brīvības balva, kuru piešķir Starptautiskā preses klubu asociācija (IAPC).

Fahmi, Mohameds un Greste tika aizturēti 2013.gada decembrī laikā, kad Ēģiptē saasinājās nemieri un vardarbīga vēršanās pret «Musulmaņu brālību», kuras pārstāvis bija armijas gāztais prezidents Mohameds Mursi. Aizturēšana notika, kad Ēģiptes drošības spēki veica kratīšanu viesnīcas numurā, kuru tolaik «Al Jazeera» izmantoja, lai ziņotu no Ēģiptes.

Grestem un Fahmi pērn 23.jūnijā tika piespriests septiņu gadu cietumsods, bet Mohamedam tika piespriesti divi cietumsodi ar septiņu un trīs gadu termiņiem. Visi trīs apsūdzētie tika atzīti par vainīgiem aizliegtās islāmistu kustības «Musulmaņu brālība» atbalstīšanā un melīgu ziņu izplatīšanā par Ēģiptes atrašanos uz pilsoņkara sliekšņa.

Uz augšu