Saeimas deputāts Valdis Kalnozols (ZZS) aicina korupcijas apkarošanai noslēgt līgumu ar ASV Federālo izmeklēšanas biroju (FIB), jo netic vietējo iedzīvotāju spējām to paveikt pārāk ciešo savstarpējo saikņu dēļ.
Kalnozols aicina korupcijas apkarošanai nolīgt FIB, jo vietējie ir pārāk cieši savstarpēji saistīti
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šādu pozīciju parlamentārietis pauž paziņojumā medijiem, kurā izklāstījis arī tās domas, kuras viņam neesot bijis iespējams paust Saeimas sēdē valsts budžeta apspriešanas laikā. Ņemot vērā, ka Kalnozols parlamenta debatēs nerunāja par konkrēto apspriežamo priekšlikumu, viņam tika izslēgts mikrofons.
Deputāts norāda, ka korupciju Latvijā izdosies apkarot tikai tad, kad «mēs nevis smīkņāsim, runājot par zelta tiltiem un stikla kalniem, bet mērķtiecīgi rīkosimies, lai apkarotu korupciju». Ja ASV patiesi mums vēlas palīdzēt, tad lai sniedz palīdzīgu roku, korupcijas apkarošanā iesaistot savus speciālistus, aicina parlamentārietis.
Viņš uzskata, ka gadu pēc līguma noslēgšanas ar FIB vairs nebūs iespējama valsts izsaimniekošana lielos apmēros. «Neticu, ka mēs paši spējam novērst korupciju savās mājās, esam pārāk cieši viens ar otru saistīti. Uz kukuļa pieņemšanu motivējošais zemais atalgojums tiesību sargājošā sistēmā arī sekmē korupciju,» pauž deputāts.
Kalnozols pieļauj arī alternatīvu iespēju - šajā jautājumā noslēgt līgumu ar ASV Centrālo izlūkošanas pārvaldi. Šīs iestādes tiešajos uzdevumos korupcijas apkarošana gan neietilpst.
Viņš arī norāda, ka zina to, kādas summas uzņēmēji maksā par saņemtiem valsts pasūtījumiem. «Laikā, kad es veicu aktīvu uzņēmējdarbību, uzņēmēji maksāja 5-10% no pasūtījuma vērtības, mūsdienās tie ir 10-50% no peļņas, dažs labs piemin misteru «20%» no Rīgas. Bankas pelna simtiem miljonu eiro gadā, pateicoties Latvijas iedzīvotāju ieguldījumiem, un tas notiek tāpēc, ka ir likvidētas valsts bankas un netiek atbalstītas krājaizdevu sabiedrības. Un cik pelna maksātnespējas administratori, zvērināti tiesu izpildītāji, kurus esam atbalstījuši ar likumiem? Pastāvošajā situācijā deputātam, kurš atbalsta šīs shēmas, būtu jāsaņem vismaz pusmiljons eiro gadā kā pateicības naudu,» apgalvo Kalnozols.
Latvijā cīņa pret valsts izsaimniekošanu pašlaik vairāk izskatās pēc politisko spēku savstarpējo attiecību kārtošanas, uzskata deputāts. «Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs faktiski piesedz «lielo zivju» korumpētās darbības, maskējoties ar «mazo zivtiņu» nejēdzīgu tvarstīšanu, kā piemēru var minēt nesen izspēlēto melodrāmu ar Jūliju Krūmiņu,» pauž politiķis.
Kalnozols savā paziņojumā medijiem pievēršas arī vairākiem citiem jautājumiem, piemēram, norādot, ka valstij nepieciešamos risinājumus var rast, panākot lielāku vienprātību. Viņš arī dalās ierosinājumos, kā mainīt valsts pārvaldes sistēmu, kā arī velta kritiskus vārdus nesen darbu beigušajai tā dēvētajai Pretkorupcijas parlamentārās izmeklēšanas komisijai.