Fotostāsts: Agrāk viena no lielākajām bēgļu nometnēm, bet tagad... Vairums jau Eiropā

Saasinoties politiskajai un militārajai situācijai Sīrijā, tukšnešainā un neviena neapdzīvotā rajonā Jordānijā radās vesela bēgļu pilsētiņa, kurā vidēji mita 125 000 cilvēku. Kopumā Zatari par savām mājām vismaz uz laiku saucis pusmiljons bēgļu, bet tagad tā ir teju tukša.

«Agrāk šeit pat pārvietoties bija grūti,» stāsta 24 gadus vecais Othmans, kurš tur 2012. gadā ieradās kopā ar ģimeni.

Bēgļu nometnē darbojās savi veikali un kafejnīcas, kas tirgoja visu, sākot ar saldējumu un beidzot ar picām.

Daži apķērīgi uzņēmēji tolaik varēja tikt pie gluži labiem ienākumiem.

«Sīrieši ir ārkārtīgi atjautīgi ļaudis, un jau no sākta gala šeit valdīja darbīga gaisotne,» stāsta ANO Bēgļu aģentūras pārstāvji no Jordānijas.

Interesanti, ka bēgļu nometnes rašanās deva ekonomisku impulsu arī Jordānijas pierobežai, kur viena no ļaužu galvenajām nodarbēm pirms tam bija kontrabanda.

Vietējie, kas pamanījās tikt pie izdevīgiem donoru finansētiem pakalpojumu līgumiem Zatari bēgļu nometnē, tagad dzīvo lepnās villās.

Caur bēgļu nometni tās darbības noslogotākajā brīdī plūda miljons dolāru dienā, liecina «Reuters» aplēses.

Taču pagājušajā gadā liela daļa nometnes iemītnieku pievienojās bēgļu straumei uz Eiropu. Aizbraukušo vietā jauni bēgļi nometnē ierodas maz. Jordānija 2013. gada maijā slēdza savu 370 kilometrus garo robežu ar Sīriju, šo lēmumu pamatojot ar ierobežotajiem ūdens resursiem un ekonomisko situāciju valstī.

Tagad Zatari iemītnieku skaits sarucis līdz apmēram 79 000. Dažas aplēses liecina pat par vēl mazāku iemītnieku skaitu, un tas atstājis pamatīgu iespaidu uz nometnē saimniekojošajiem uzņēmējiem. Arī ANO un citas bēgļu aģentūras līdzekļus šajā nometnē iegulda krietni mazāk.

Donorvalstis mudinājušas Jordāniju mīkstināt darba likumus, lai ļautu tūkstošiem valstī esošo bēgļu sākt legālas darba gaitas ražotnēs un uzņēmumos Zatari nometnes tuvumā.

«Kaut nu jordānieši dotu mums vairāk iespēju parūpēties pašiem par sevi - dotu mums lielāku brīvību darba ziņā,» saka nometnes iemītnieks Abdulla Salamahs.

Tomēr Jordānija, kas jau vēsturiski piedzīvojusi neskaitāmus bēgļu viļņus, pretojas tam, ka Zatari nometne kļūtu par ilgtermiņa apmetni tajā esošajiem bēgļiem.

Nometnes iemītnieki ik dienu stāv rindās pie vietvaras biroja, lai iegūtu atļauju 15 dienu prombūtnei no nometnes. Tas viņiem ļautu iespēju piepelnīties kaut nelegāli attālākos rajonos.

Ir tādi, kas nevēlas bieži vien bezjēdzīgo nīkšanu garajās rindās un no nometnes cenšas izlavīties slepus, taču sods par to ir bargs - izraidīšana atpakaļ uz Sīriju. «Problēma ir tāda, ka viņi būtībā jebkurā brīdī var mani nosūtīt atpakaļ uz karu, no kura es bēgu. Tad jau labāk laikam doties uz Eiropu vai Ameriku. Vismaz nebūtu jābaidās no sūtīšanas atpakaļ uz Sīriju,» saka viens šāds nelegālais strādnieks, 38 gadus vecais Aihams no Damaskas.