Eiropas Parlamenta (EP) deputāti Andrejs Mamikins (S) un Tatjana Ždanoka debašu laikā par ES stratēģisko komunikāciju pret to vērstas propagandas apkarošanai veltīja asu kritiku kolēģu sagatavotajam rezolūcijas priekšlikumam, norādot, ka vienā ziņojumā «nav pieļaujama Krievijas nostādīšana iepretim teroristiskajām organizācijām, tostarp «Islāma valstij» jeb ISIS».
Rezolūcijas priekšlikumā norādīts, ka Krievija saziņu un tikšanos ar Eiropas Savienības (ES) partneriem izmanto drīzāk propagandas mērķiem un nolūkā publiski vājināt ES kopējo nostāju, nevis patiesa dialoga izveidošanai. Tāpat tajā rodams aicinājums izstrādāt atbildes vēstījumu, ar kuru stāties pretī «Islāma valsts» vēstījumam, iesaistot izglītības sistēmu un palielinot tādu neradikālu musulmaņu garīgo līderu iespējas un pamanāmību, kuru respektablais statuss ļauj ticami deleģitimizēt «Islāma valsts» propagandu.
Diskusiju laikā Mamikins atzinis, ka līdz šim domājis, ka ES pastāvējusi nelokāma morālā pozīcija, ka pret propagandu jācīnās ar faktiem un objektivitāti. Tomēr, kad ieraudzījis ziņojumu, politiķis esot sapratis, ka ir maldījies, jo «tieši tā izskatās īsta propaganda».
Viņš sacīja, ka vienā ziņojumā teroristiskās organizācijas saistīšana ar konkrētu valsti ir spilgts propagandas paņēmiens. Politiķa ieskatā galvenais projekta mērķis esot parādīt, ka Krievija un «Islāma valsts» esot teju viens un tas pats.
«Ziņojumā nav minēti citi piemēri, kaut tajā runa ir par trešajām pusēm. Šaubos, ka nekur citur nav propagandas. Piedāvātais variants ir nekvalitatīvs propagandas izstrādājums, un pieņemšanas gadījumā tas diskreditēs ES,» pārliecināts Mamikins.
Līdzīgu viedokli debatēs pauda arī Ždanoka, kuras ieskatā «ziņojumā pārkāptas visas līnijas». Turklāt tik nepatiesa un sagrozīta rezolūcija ir kas jauns EP, uzskata politiķe.
Viņa arī norādīja, ka rezolūcijas priekšlikumā Krievija tiek apsūdzēta, ka agresīvi izmanto dažādas domnīcas, fondus, dažādas iestādes, kā arī daudzvalodīgus TV kanālus, taču katrai valstij esot dažādi fondi un iestādes, kas strādā ar tautiešiem ārzemēs.
Ždanokas ieskatā iedzīvotājiem nav iespējams gūt pilnu priekšstatu par pasaulē notiekošo, skatoties, piemēram, tikai CNN. Viņa arī norādīja, ka atsevišķu rietumvalstu mediju ziņojumi par Mosulu vai Alepo nav balstīti uz objektīvu informāciju un Kremļa finansētais telekanāls «Russia Today» (RT) nodrošina plurālisma principu ievērošanu.
Tikmēr politiķe Sandra Kalniete (V) norādīja, ka līdzekļi, kas tiek ieguldīti stratēģiskās komunikācijas jomā, ir vieni no visefektīvāk iztērētajiem. Viņa arī pauda viedokli, ka stratēģiskās komunikācijas centieni nesaņem nepieciešamo finansējumu un darbiniekus.
«Aicinu [ES augsto ārpolitikas pārstāvi Federiku] Mogerīni nekavējoties un būtiski palielināt resursus, kas paredzēti šim uzdevumam, lai cīnītos pret tiem miljardiem propagandas dolāru, kurus tērē [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina aģentūras,» noslēgumā izteicās Kalniete.
