Ja valsts vēlētos sakārtot mīļdzīvnieku čipēšanas kārtību, tas tiktu izdarīts sen, pauda Jelgavas veterinārās klīnikas «Sanarius» un dzīvnieku krematorijas īpašniece Anna Jesereviča.
Veterinārārste: Ja gribētu, dzīvnieku čipēšanu sakārtotu jau sen
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Veterinārārste ir pārliecināta, ka Latvijā mikročipēšanai ir daudz zemākas cenas nekā citur Eiropā. «Ja cilvēks gatavs pārtikai gadā tērēt, piemēram, 500 eiro, tad samaksāt veterinārārstam 10-15 eiro par vizīti ir dārgi? Frizierim, manikīra meistaram, automehāniķim, santehniķim cilvēki ir gatavi maksāt, jo redz reālu labumu, bet par suni viņi nav gatavi maksāt. Tas nav normāli. Ja mikročipēšanas jautājums būtu sakārtots laikus, nebūtu pamesto suņu,» pārliecināta Jesereviča.
Viņa atklāja, ka veterinārārsti jautājumu par dzīvnieku čipēšanu vēlējās sakārtot jau agrāk, jo «gribam, lai dzīvnieki tiek uzskaitīti».
«Sēžot vienā no komisijām, zemkopības ministrs pienāca un uzsita man uz pleca kā tādai senai draudzenei, sakot, ka nenotiks tā, kā mēs, veterinārārsti, gribētu. Tagad ir gadījumi, kad dzīvnieks ir pakārts, mežā piesiets un nav zināms tā saimnieks. Taču tad iesaistījās patversmes, jo tām esot par dārgu veterinārārsta pakalpojumi. Tās nav briesmīgas summas - uz visu mūžu čipēt suni. Ja apzvana klīnikas, cenas ir 12 eiro, 15 eiro, un tās nav tik augstas, kā vēsta patversmes. Viņi ir pielikuši klāt arī vizītes maksu, lai arī vizītes maksa ir jau šajā summā. Viņi ir apmelojuši veterinārārstus medijos,» uzskata Jesereviča.
Sarunā ar aģentūru LETA veterinārārste pauda, ka arī Zemkopības ministrijā jābūt nostājai, ka jāievieš kārtība, bet viņa ir pārliecināta, ka visā sabiedrībā valda nostāja - kā tik kaut ko apiet un nedarīt: «Arī pie manis nāca klienti - ai, ja nu tagad nevajag, tad varam nedarīt. Taču cilvēkiem jāapzinās - ja esi paņēmis dzīvnieku, ir lietas, kas jāizdara, dzīvnieks jāidentificē, pēc tam jādod ziņa, kur dzīvnieku esi licis. Mēs nezinām suņu kopskaitu Latvijā, ir tikai kaut kādi no pirksta izzīsti cipari. Ievies kārtību tā, lai pēc tam arī paši suņu īpašnieki redzētu, ka tā ir kārtība: viņš identificē dzīvnieku, tiek iekasēti nodokļi un nodevas, ir radīti dzīvnieku pastaigu laukumi, ir atkritumu urnas.»