Uzņēmēja: mēs esam lielas krīzes sākumā un Latvijas iedzīvotājus gaida grūti laiki

Vai uzņēmēji tiešām ir norijuši mēli?

Regulāri runājot ar dažādu jomu uzņēmējiem, šķiet, ka liela daļa baidās runāt un samierinās ar esošo kārtību. Linda tam piekrīt, un viņai pat ir sava versija, kāpēc tā ir: tas saistīts ar netīro finansējuma apgūšanas procesu.

Uzņēmēja stāsta konkrētu piemēru: viņai piedāvāts Eiropas Savienības finansēts projekts darbinieku apmācībai. Viņa mācības uzskatījusi par lietderīgām un vēlējusies projektu realizēt, taču saņēmusi paskaidrojumu, ka

uzņēmējai nemaz nav jāīsteno pats projekts, bet tikai jāpiekrīt, ka 70% no projekta kopējās summas būs jāatdod kādam citam.

Kāpēc tik daudz? Uz šo jautājumu viņai atbildēts, ka politiķi grib ēst arvien vairāk. Turklāt viņai solīja, ka ar atlikušajiem 30% viņa varēs darīt, ko vien gribēs.

Linda jau iepriekš bija dzirdējusi par 20-30% «otkatiem» («money back»), bet 70% likās ļoti liela summa. Viņa priecājas, ka toreiz nepiekrita šim darījumam, bet, ja tas būtu noticis, vēlāk būtu ļoti riskanti runāt par uzņēmējdarbības vidē pastāvošajām shēmām.

Daudzi piekrīt šādiem projektiem

Tā kā lielai daļai uzņēmēju neiet visai spīdoši, viņi bieži vien piekrīt tādiem darījumiem un tāpēc pēc tam vairs nevar atklāti runāt, baidoties par katru savu vārdu.

Daudziem uzņēmējiem skapī ir savs skelets, ko vadošā elite labi zina.

Linda nepārmet uzņēmējiem, ka viņi cenšas izdzīvot, izmantojot šādas shēmas, taču norāda, ka to darīt piespiež valdošā sistēma. Uzņēmēji ir spiesti tās izmantot, lai pastāvētu, tāpēc vēlāk kļūst runas nespējīgi.

Vēl interesanti, ka šo shēmu organizatori piedāvā paziņot, kurā dienā un kāda pārbaude saistībā ar līdzekļu apguvi gaidāma. Viņi pat pasaka, kas uzņēmējiem jāsaka, uzņemot pārbaudītājus, Linda zina stāstīt.

Vai jāgatavojas karam?

Linda ir gatava publiski runāt par uzņēmējdarbības problēmām, jo vēlas turpināt strādāt Latvijā, maksāt visus nodokļus un priecāties par darbiniecēm, kas dodas dekrēta atvaļinājumā.

Taču tā vietā, lai godīgi strādātu, pilnveidotu un attīstītu savu darbību, uzņēmējiem nākas meklēt dažādas legālas un puslegālas iespējas, kā apiet nodokļu sistēmas un citas prasības. Par to viņa pārliecinājusies sabiedriskās ēdināšanas jomā, bet domā, ka līdzīgi varētu būt arī citās nozarēs strādājošajiem.

Tieši uzņēmēji maksā algu valsts pārvaldē strādājošajiem

Viņasprāt, valsts pārvaldē strādājošie ir aizmirsuši, ka tieši uzņēmēji viņiem maksā algu un ka tieši no viņu nopelnītā ir atkarīga ierēdņu dzīve.

Tā vietā vadošie valsts sektora darbinieki ir aizņemti ar naudas izšķērdēšanu.

Piemēram, nav normāli, ka amatpersonas maziem attālumiem izmanto dienesta automašīnas un šoferus, bet vakarus pavada dažādās pieņemšanās pie bagātīgi klātiem galdiem.

Visi iepriekš uzskaitītie apstākļi liek Lindai domāt, ka

mēs esam lielas krīzes sākumā un Latvijas iedzīvotājus gaida grūti laiki.

Vairums cilvēku ir noguruši un netic, ka valstī iespējamas pozitīvas izmaiņas. Par to liecina briesmīgie lēmumi pamest savu dzimteni un kopā ar visu ģimeni un bērniem aizbraukt uz ārvalstīm. Iepriekš Latvijas iedzīvotāji masveidā emigrēja kara laikā, tāpēc Lindai rodas jautājums: kāds karš patlaban notiek?

Uzņēmējai ļoti patīk savs darbs un darbinieku kolektīvs, tāpēc viņa nevēlas aizbraukt no Latvijas. Turklāt viņa vēlas nevis nepārtraukti cīnīties par izdzīvošanu, bet gan normāli dzīvot un attīstīt savu uzņēmējdarbību. Bet esošā sistēma bieži vien nogalina uzņēmēju vēlmi un iespējas attīstīties.

Milzīgs eksperiments, kurā esam iesaistīti

Saskaņā ar Lindas teikto pirms 10-15 gadiem Latvija bija laba vieta, kur ārvalstu uzņēmumi varēja izmēģināt un eksperimentēt ar dažādām reklāmas un mārketinga kampaņām, lai pārliecinātos par to efektivitāti. Taču patlaban var teikt, ka Latvijā notiek milzīgs eksperiments par to, cik daudz un cik ilgi cilvēki var izturēt.

Linda nevar atbildēt, vai šis eksperiments ir apzināts un organizēts un kas ir tā īstenotāji, bet rodas sajūta, ka ir vēlēšanās, lai uzņēmēji aizver savas firmas, bet cilvēki pamet valsti. Nav gan saprotams, kāpēc tas tiek darīts un ko liks aizbraukušo latviešu vietā.

Vēlas iedrošināt arī citus

Wok to Walk vadītāja runā ļoti atklāti un norāda, ka negrasās apklust, jo vēlas ar savu stāstu iedrošināt arī citus uzņēmējus runāt. Viņa grib, lai uzņēmēji apvienotos un paustu savu viedokli drošāk.

Vēl nesen Linda teica, ka netic pārmaiņām šajā valstī, taču dažu nedēļu laikā viņas ticība ir izaugusi līdz 2%.

Tā šķiet pavisam maza ticības kripatiņa, bet Linda tajā saskata potenciālu attīstīties, piemēram, pusgada laikā tā var pārsniegt pat 50%.

Viņa arī aicina uzņēmējus, kuri netic pozitīvām un reālām izmaiņām nākotnē, savas bažas nepaust publiski un skaļi, lai netraucētu tiem, kas ir pārliecināti par izmaiņām un ir gatavi strādāt to labāk.

Igaunijā daudz kas ir labāk

Linda ir pārliecinājusies, ka Igaunijā uzņēmējiem ir daudz vieglāk. Kaimiņvalsti vada profesionāli cilvēki, kuri pārzina savas darbības jomas. Igaunijā ir mazāka birokrātija un notiek labāka sadarbība starp valsti un uzņēmējiem.

Amatpersonas un ierēdņi zina, ka valsts maku piepilda tieši uzņēmēju darbošanās, tāpēc dod brīvību strādāt un viņu darbībā iejaucas pēc iespējas mazāk.

Linda apgalvo, ka viņa ar prieku maksā nodokļus Igaunijā.

Lai gan Igaunijā ir ļoti daudz dažādu problēmu, valsts iestādes ļauj uzņēmējiem normāli strādāt un neimitē savu darbību ar dažādām nevajadzīgām kontrolēm un pārbaudēm.

Latvijā valsts iestādes ir orientētas uz kontrolēšanu, nevis konsultēšanu, bet vajadzētu būt otrādi.

Daudz brīvāka komunikācija angliski

Linda arī priecājas, cik labi Igaunijas amatpersonas reprezentē savu valsti. Latvijas pārstāvji bieži vien izmanto tulkus, taču igauņi ļoti labi prot komunicēt angliski.

Pie mums publiskie politiķi un ierēdņi baidās droši un atklāti runāt, jo viņiem ir jāsaskaņo savs viedoklis un lēmumi ar «ēnu kabinetu», kas reāli vada valsti.

Trīs svarīgākās lietas

Lūgta uzskaitīt trīs galvenās lietas, kas Latvijā būtu jāmaina, lai uzņēmējdarbības vide būtu draudzīgāka un labāka, Linda kā pirmo min skaidri un īsi formulētu sarakstu, kas uzņēmējiem jādara, lai viņi varētu nodibināt savu firmu un sākt strādāt.

Vajadzīga viena A4 lapa, uz kuras būtu uzrakstītas saprotamas prasības.

Par otro maināmo lietu uzņēmēja uzskata to, ka kontrolējošām iestādēm vajadzētu izveidot konsultāciju departamentus, kas reāli palīdzētu uzņēmējiem strādāt. Piemēram, patlaban ir prasība par septiņām izlietnēm sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos, taču Pārtikas un veterinārais dienests nepalīdz ar praktiskiem padomiem, kā tās novietot.

Tikai tad, kad izlietnes ir uzstādītas, dienesta inspektori nāk tās pārbaudīt.

Šāda kārtība nav pareiza, jo ir ļoti liela varbūtība, ka jaunais uzņēmējs izlietnes uzstādīs nepareizi un par šo kļūdu saņems sodu.

Labprāt samaksātu par konsultāciju valsts iestādei

Linda ir neizpratnē, kāpēc valsts iestādes nekonsultē un nesniedz praktiskus padomus, kā dažādas normas labāk izpildāmas, bet ar to nodarbojas privāti uzņēmumi, ko nereti vada politiķiem un vadošajām amatpersonām pietuvināti ļaudis.

Treškārt, būtu jāsamazina birokrātijas slogs, kas patlaban Latvijā ir ļoti liels, piemēram, uzņēmējai bija vajadzīgi dažādi dokumenti no Būvvaldes un Satiksmes departamenta. Pie Lindas restorāna vajadzēja uzbūvēt uzbrauktuvi, lai ēstuvi var apmeklēt arī invalīdi un māmiņas ar bērnu ratiņiem.

Viņas piedāvāto variantu Satiksmes departamentā noraidīja, jo tas neatbilstot normām, taču atteicās atbraukt paskatīties netālu esošo reālo vietu, lai izdomātu labāko variantu. Tā vietā departamentā piedāvāja būvēt uzbrauktuvi restorāna iekšpusē, kas Lindai šķiet pilnīgi absurda versija. Sarežģījumi ar pandusu kavēja restorāna atvēršanu, kas uzņēmējai maksāja noteiktu naudas summu.

Kāds ir Tavs viedoklis un pieredze par uzņēmējdarbību Latvijā?

Raksti uz e-pasta adresi lasitaji@tvnet.lv!