Trampam dodoties uz Eiropu, transatlantiskās attiecības karājas mata galā

Donalds Tramps

FOTO: OLIVIER DOULIERY / POOL / ABACA PRESS POOL

Tuvojoties NATO samitam Briselē, Eiropas līderi atteikušies no ilūzijām par ASV prezidentu Donaldu Trampu. Taču viņi nobažījušies, ka Trampa agresīvā «Amerika pirmajā vietā» stratēģija varētu atspēlēties visām pusēm, vēsta aģentūra «Reuters». Divi augsta ranga NATO diplomāti nobažījušies, ka Tramps samitā varētu paziņot par ASV karavīru atvilkšanu no Baltijas.

Pirmajā gadā, ko Tramps aizvadīja prezidenta amatā, ASV sabiedrotie Eiropā centās rast stabilitāti un pazīstamas iezīmes ASV ārpolitikā. Taču tagad Eiropas valstīm nācies samierināties ar faktu, ka ASV Trampa vadībā kļuvusi neprognozējama un bieži vien tās prioritātes ir citādākas nekā Eiropai.

Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss nesenā runā brīdināja, ka «vecie uzticamības pīlāri grūst», netiešā veidā norādot uz ASV izstāšanos no 2015.gadā noslēgtās Irānas kodolvienošanās un Eiropas metāla eksportam uzliktajiem tarifiem, kā arī draudiem ar jauniem tarifiem aplikt automobiļu eksportu.

Attiecībā uz NATO veco ienaidnieku Krieviju no ASV puses tiek sūtīti pretrunīgi signāli - no vienas puses, ASV pastiprina militāro klātbūtni Eiropā, bet tajā pašā laikā pārmet NATO dalībvalstīm pārāk mazus aizsardzības budžeta tēriņus un kavējas uzlikt Krievijai jaunas sankcijas.

Aizsardzības jomā Kanāda un Eiropas valstis cenšas parādīt, ka ievēro Trampa prasības. Gaidāms, ka 2018.gadā NATO dalībvalstis Eiropā, Kanāda un Turcija palielinās aizsardzības budžetus pat par 4%. Līdz ar to kopējais aizsardzības budžets palielināsies par gandrīz 90 miljardiem dolāru, salīdzinot ar 2015.gadu.

Taču nav izslēgts, ka Tramps šonedēļ NATO samitā izvirzīs vēl augstākas prasības. «Pastāv vairāk nekā 50% iespēja, ka prezidents sašūpos NATO samitu, iespējams, atkal sūdzoties, ka pārējie neuzņemas savu daļu nastas, un varbūt arī draudot izstāties, ja pārējie nepakļausies viņa prasībām,» «Reuters» žurnālistiem norāda ASV aizsardzības amatpersona, kura vēlējās palikt anonīma.

Divi augsta ranga NATO diplomāti sacīja, ka gatavojoties ļaunākajam scenārijam - ka Tramps varētu iesaldēt ASV militārās mācības vai arī atvilkt karavīrus no Baltijas, kas būtu Putinam tīkams žests.

ASV prezidents, kurš ir de facto NATO līderis, licis manīt, kādas būs galvenās prasības NATO samitā: pārējām NATO dalībvalstīm jāpalielina militārie tēriņi, kā arī jāsamazina importa tarifi.

«Es NATO pateikšu - jums ir jāsāk maksāt jūsu rēķini. ASV neuzņemsies atbildību par visu,» Tramps paziņoja vairāk nekā nedēļu pirms samita. «Viņi bendē mūsu tirdzniecību.»

ASV amatpersonas norādījušas, ka Vašingtona 70% no sava aizsardzības budžeta tērē NATO, taču Eiropā šos izteikumus noraida. Kāda augsta Eiropas Savienības (ES) amatpersona aģentūrai «Reuters» sacījusi, ka patiesībā tie ir drīzāk 15%. Amatpersona lūdza nepublicēt viņa vārdu, jo viņš nav autorizēts par to izteikties publiski.

ES amatpersonas arī uzsver, ka ES tarifi vairumam no ASV importēto preču jau tā ir zemi.

Ja NATO samits noritēs tikpat sašķeltā gaisotnē kā jūnijā notikušais G7 samits, tas varētu vēl vairāk pasliktināt ASV attiecības ar sabiedrotajiem, īpaši, ja drīz pēc tam - 16.jūlijā Helsinkos - gaidāmā Trampa tikšanās ar Krievijas autokrātu Vladimiru Putinu ritēs raitāk, aģentūrai «Reuters» norāda NATO diplomāti.

NATO samits sāksies trešdien Briselē.

ASV valsts sekretāra asistents Eiropas jautājumos Vess Mitčels nesenā runā Briselē izteicās, ka Tramps īstenojot jaunu pieeju problēmām, kas briedušas gadiem ilgi, tai skaitā miera procesam Vidējos Austrumos. Viņš ir gatavs ieturēt uzņemto kursu pat tad, ja tam nebūs sabiedroto atbalsta. «Mēs šādā veidā ceram veicināt daudzpusēju reakciju, lai pievērstos dažiem no lielākajiem izaicinājumiem pasaulē,» viņš teica.

Jautāts par spriedzi transatlantiskajās attiecībās, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs norādīja uz 1956.gada Suecas krīzi un 2003.gada Irākas karu kā piemēriem, kad politiskas domstarpības tikušas atrisinātas.

Taču ES amatpersonas uzskata, ka Tramps nav ieinteresēts risinājumu meklēšanā. Viņi norāda, ka Tramps ignorēja pagājušogad notikušās sarunas starp ES vēstniekiem un ASV tirdzniecības un Valsts departamenta amatpersonām, kuru mērķis bija bija izvairīties no metāla tarifiem un ASV izstāšanās no Irānas kodollīguma.

Tramps par lēmumu izstāties no viņa priekšgājēja Baraka Obamas laikā noslēgtā Irānas kodollīguma paziņoja 8.maijā. ES amatpersonas to uzskata par «eksistenciālu brīdi» Eiropas diplomātijā. Tas arī parāda, ka ES mēģinājumi nodibināt attiecības ar Balto namu - piemēram, Francijas prezidenta Emanuela Makrona un Vācijas kancleres Angelas Merkeles vizītes Vašingtonā - būtībā ir izgāzušies.

Tā rezultātā Eiropa meklē jaunus sabiedrotos. Tas varētu nozīmēt ciešāku saišu nodibināšanu ar Japānu, kā arī palīdzības pieņemšanu no Maskavas un Pekinas, lai kodollīgumā apsolītie līdzekļi turpinātu plūst uz Teherānu.

«Kādreiz mēs bolījām acis par Trampa lēmumiem, bet tagad redzam, ka neprātība kļūst stratēģiska,» aģentūrai «Reuters» anonīmi sacīja augsta ranga ES diplomāts. «Mums tagad jāmeklē dažādi partneri, lai turpinātu virzīties uz mērķiem.»

Uz augšu