Aktualizējot plastmasas maisiņu pārmērīga patēriņa radītās problēmas, vides piesārņojumu un draudus cilvēka veselībai, uzņēmums SIA «Zaļā josta» laidis klajā jaunu informatīvi izglītojošu īsfilmu «Plastmasas maisiņa ceļš», informē uzņēmumā.
Īsfilmā aktualizē plastmasas maisiņu pārmērīga patēriņa ietekmi uz vidi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Filmā vēstīts par pasaules piesārņotākajām vietām un plastmasas iepakojuma radītā piesārņojuma dēļ cietušajiem dzīvniekiem un putniem, tajā sniegts arī ieskats maisiņu izgatavošanas un pārstrādes procesā, kā arī skaidrota pareiza rīcība ar plastmasas atkritumiem un iespējas plastmasu aizstāt ar videi draudzīgām alternatīvām.
Filmu «Plastmasas maisiņa ceļš» veidojis žurnālists Sandijs Semjonovs, būtiskākos vides aspektus uzsvēruši biologs un vides raidījumu vadītājs Māris Olte, Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore Sandra Muižniece-Brasa, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas eksperte Rudīte Vesere un citi nozares eksperti.
Filma bez maksas skatāma «Zaļās jostas» mājaslapā «www.zalajosta.lv».
Kā norāda filmas autori, gada laikā visas planētas iedzīvotāji patērē triljonu plastmasas maisiņu. Tas ir miljards maisiņu minūtē, taču pārstrādāta tiek tikai daļa no tiem, jo pārējais nonāk izgāztuvēs, tiek apglabāts poligonos vai nokļūst dabā. Aptuveni 80% no visiem Eiropas jūru atkritumiem ir plastmasas atkritumi. Lielākie plastmasas atkritumu krājumi veidojas pasaules okeānos, kur tie ar straumi tiek sanesti no visiem kontinentiem, veidojot atkritumu zupu 20 metru dziļumā zem ūdens. Lielākā plastmasas atkritumu sala izveidojusies Klusajā okeānā un aizņem tikpat lielu teritoriju kā trīs Pireneju pussalas.
Eiropā katru gadu patērē 1,62 miljonus tonnu plastmasas maisiņu. Latvijā ik gadu patērē vairāk nekā 3000 tonnu maisiņu, atzīmē filmas autori. Plastmasas iepakojums veido trešdaļu no visiem sadzīves atkritumiem. Turklāt plastmasas sadalīšanās dabā var ilgt vairākus simtus gadu. Tas nozīmē, ka visa plastmasa, kas saražota, atrodama joprojām, ja vien nav sadedzināta, noārdot ozona slāni.
Viena no plastmasas maisiņu aizvietošanas iespējām ir biodegradējamo maisiņu izmantošana. Tie veidoti no dabīgām izejvielām un paši noārdās, neradot kaitējumu videi. Taču vēl būtiskāk ir, lietojot plastmasas maisiņus, censties samazināt to patēriņu un iespēju robežās atteikties no lieka iepakojuma.
Samazināt vides piesārņojumu ar jau radītajiem plastmasas atkritumiem iespējams, šķirojot un pārstrādājot plastmasas iepakojuma atkritumus. Rezultātā tiek attīrīta vide, ietaupīts ievērojams resursu, tajā skaitā tādu neatjaunojamo dabas resursu kā nafta, apjoms, kā arī ievērojami ietaupītas finanses, uzsver īsfilmas autori.
Kā ziņots, neskatoties uz arvien jauniem ierobežojumiem un nodokļu izmaiņām, plastmasas maisiņus Latvijā lieto arvien vairāk, tāpēc «Zaļā josta» ir sākusi kārtējo kampaņu, kuras laikā iedzīvotājus aicina izvēlēties videi nekaitīgas alternatīvas.
Plastmasas maisiņu ierobežošanu nosaka arī dažādi starptautiski normatīvie akti, informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas eksperte Rudīte Vesere. Latvijā netiek plānots aizliegt plastmasas maisiņu tirdzniecību un izplatīšanu, taču tiks veikti pasākumi, lai samazinātu to patēriņu.
No 19.novembra līdz 27.novembrim norisināsies Eiropas atkritumu samazināšanas nedēļa, un šogad īpaša uzmanība tiks pievērsta plastmasas maisiņu problēmai.