Krievijas deputāts ierodas Latvijā: piespiedīšot Latviju ļaut nepilsoņiem vēlēt

«Mēs jūs aizstavēsim, lai kurā vietā pasaulē jūs atrastos.» Ar šādu vēstījumu Krievijas premjers Dmitrijs Medvedjevs šonedēļ atklāja ikgadējo Krievijas tautiešu konferenci. Jaunus apgriezienus tautiešu aizstāvībā pret pāridarītājiem Latvijā sola arī Krievijas politiķi, kuri gatavojas septembra vidū gaidāmajām Valsts domes vēlēšanām. Latvijā pirms nedēļas aģitācijas vizītē ieradās līdz šim plašāk nezināms domes deputāts Georgijs Karlovs. Tiesa gan, viņam tautieši nevis sūdzējās, ka Latvijā apspiež krievvalodīgos, bet gan, ka rubļa krituma dēļ sarūk pensijas, politiķi Maskavā viņiem tikai bārstot solījumus, bet patiesībā Krievija savus tautiešus esot aizmirsusi.

Augusta pēdējā sestdiena. Rīgā bez īpašas reklāmas ierodas augsts viesis – Krievijas valsts domes deputāts Georgijs Karlovs. Viņš pārstāv Vladimira Putina vadīto partiju «Vienotā Krievija» un uz Rīgu atbraucis aģitēt vēlētājus 18.septembrī gaidāmajās domes vēlēšanās balsot tieši par viņu.

Latvijā dzīvo ap 36 tūkstoši potenciālo vēlētāju. Agrāk šo Krievijas pilsoņu balsis vienkārši pieskaitīja kopējam nobalsojušo skaitam. Šobrīd sistēma mainīta – tautieši ārvalstīs tiek piesaistīti konkrētam Krievijas vēlēšanu apgabalam. Latvija apvienota ar Karlova pārstāvēto Ohotskas jūrā pie Ķīnas robežas esošo Sahalīnu.

Tomēr cerētais atbalsts no kara vaterāniem Rīgā nenāca. Deputāta optimistiskās runas par gaišo nākotni sabojāja neapmierinātie pensionāri, kuri kritizēja Krieviju, rubļa krituma dēļ sarukušās jau tā zemās pensijas un to, ka Maskava viņus esot pametusi.

Sanāksmē izskan šie un citi pārmetumi:

«Mums ir vajadzīga «iekšējā» (Krievijas) pase. Mums ir tikai ārzemnieku pase.»

«Tikai saka, ka mēs esam Krievijas pilsoņi un mums ir tādas pat tiesības. Bet mēs šeit esam pamesti.»

«Pensijas ir mazas, tāpēc izdzīvot un vēl jo vairāk – ārstēties nav iespējams.»

«Vajadzīga programma. Un nevis «mēs visu izdarīsim», bet konkrēti, ko jūs spējat izdarīt. Jo es neesmu pārliecināts, ka jūs spējat. Jo kara pensionāri saņem pensiju. Bet es kopā ar viņiem šeit dzīvoju kā Iekšlietu struktūru pulkvedis un pensiju nesaņemu.»

Ja vēlēšanās Georgijam Karlovam veiksies,

viņš būs pirmais deputāts Krievijas valsts domē, kurš tur nonāks, tieši pateicoties Latvijā dzīvojošo Krievijs pilsoņu balsīm.

Plāni viņam esot lieli – Karlovs grib kļūt par galveno tautiešu politikas organizatoru domē un sola pats regulāri braukt uz Rīgu.

Viņa plānos esot arī piespiest Latviju ļaut nepilsoņiem vēlēt pašvaldību vēlēšanās.

Georgijs Karlovs, Krievijas Valsts domes deputāts (Vienotā Krievija): «Ja viss veiksies labi, tad turpmākie pieci gadi Valsts domē ļaus man maksimāli veltīt uzmanību tieši Latvijai. Šeit tomēr ir liels skaits mūsu Krievijas pilsoņu.

Rīgā 63% runā krievu valodā. Mēs šeit visi esam krievi.

Mums savā starpā kopīgā ir krietni vairāk nekā ar citām valstīm. Mēs ar to varam tikai lepoties.»

Neuzkrītoši uz tikšanos ar Maskavas deputātu no «Vienotās Krievijas» ierodas Saeimas deputāts saskaņietis Jānis Ādamsons.

Žurnālists: «Ādamsona kungs.. Labdien! Jūs uz miroprijaķiju atnācāt?»

Jānis Ādamsons, Saeimas deputāts (Saskaņa): «Mēs te uz kafiju atnācām.»

Žurnālists: «Bet ne pie deputāta?»

Ādamsons: «Pie kāda deputāta?»

Žurnālists: «Krievijas Domes.»

Ādamsons: «Ja viņš atnāks, tad tikai pats.»

Tomēr tikšanās ar Krievijas deputātu ir jau iepriekš sarunāta. Ādamsons atnācis ar biznesa piedāvājumu.

Viņš kādu anonīmu uzņēmēju vārdā grib izkārtot zivju eksportu no Krievijas austrumiem. Problēmas vien radot dārgā zivju pārvadāšana. Iespējams, Krievijas Valsts domes deputāta iesaistīšana cenu jautājumu varēšot atrisināt.

Jānis Ādamsons: «Lašveidīgās zivis viņiem tur maksā 2-4 eiro. Tad, ja viņas piegādā uz šejieni, tad cena pieaug vairākkārt. Jautājums, kā šos jautājumus sabalansēt un atrisināt. Sankcijas agri vai vēlu beigsies, un man ir bijušas sarunas arī ar mūsu uzņēmējiem, kas ir ieinteresēti organizēt produkcijas piegādi no Tālajiem Austrumiem uz šejieni.»

Žurnālists: «Kuri tie uzņēmumi ir?»

Ādamsons: «Nu, es nesaukšu viņus.»

Žurnālists: «Jums partija zina, ka jūs nākat runāt?»

Ādamsons: «Tā bija personiska iniciatīva.. Tā kā šīs deputāts..

Es, ja atklāti, nemaz nezināju, ka viņš ir deputāts, man piezvanīja, gribēja satikties kā ar cilvēku, kas ir tur dienējis.»

Putina partijas deputātam Rīgā pa pēdām sekoja Krievijas vēstniecības cilvēki, kas atbild par tautiešu politiku. Karlovu ar ovācijām uzņēma Maskavas namā, kur tieši tajā pašā dienā notika tautiešu organizāciju kongress.

Žurnālists: «Labdien! Gribējām paprasīt, ko jūs ar deputātu runājāt?»

Jurijs Zaicevs, Daugavpils domes deputāts: «Par svarīgiem jautājumiem.. Par Latvijas un Krievijas attiecību uzlabošanu.»

Žurnālists: «Ko tieši?»

Zaicevs: «Viss kārtībā. Es negribu runāt.»

Žurnālists: «Guščina kungs – gribēju pajautāt – ko ar deputātu runājāt?»

Viktors Guščins, Vispasaules Krievijas tautiešu kongresa pārstāvis: «Negribu ar jums runāt.. Neko nerunāju.»

Žurnālists: «Kādu palīdzību viņš apsolīja?»

Guščins: «Neko viņš neapsolīja. Paldies!»

Vladimirs Sokolovs, Latvijas krievu kopienas prezidents: «Es neklausījos.. Jo ļoti daudz runāja. Kā būs, tā būs. Es neatceros, ka viņš runāja, jo es biju kofe pauzē un tā..»

Andis Kudors, Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors: «Tas, ka Krievijas deputāts atbrauc šeit.. «Vienotai Krievijai» šeit ir savs elektorāts.

Mēs redzam, ka 2011.gadā Daugavpilī 85% no Krievijas pilsoņiem, kas tur Daugavpils iecirknī vēlēja, nobalsoja par «Vienoto Krieviju».

Labāki rezultāti bija tikai tādās vietās kā Čečenija, Ingušija, Mordovija un tamlīdzīgas vietas, kur mēs zinām kā notiek balsošana.»

Šonedēļ notikušajā ārvalstīs dzīvojošo tautiešu organizāciju sanāksmē Maskavā premjers Dmitrijs Medvedjevs mudināja jaunos un izglītotos tautiešus pārcelties uz Krieviju. Un solīja, ka Krievija viņus ārvalstīs aizstāvēs jebkuriem līdzekļiem.

Dmitrijs Medvedjevs, Krievijas federācijas premjerministrs (Vienotā Krievija): «Krievija ir spēcīga un ietekmīga valsts. Un mūsu uzdevums ir aizstāvēt mūsu cilvēkus, savus pilsoņus, vēsturi un kultūru.

Gribu, lai jūs tāpat kā citi mūsu valsts pilsoņi katru minūti justu, ka aiz jums stāv Krievijas Federācija. Valsts, kas savējos nepamet. Kā tas bija Dienvidosetijā un Krimā.»

Andis Kudors: «Daudzi krievi Latvijā saprot, ka Krievijas politiskajai elitei maz rūp viņu stāvoklis Latvijā. Ir viena deklaratīvā daļa tautiešu politikā un viena ir reālā daļa. Deklaratīvā ir rūpes, palīdzība. Reālā daļa ir, ka veterāni, kas grib aizbraukt 9. maijā uz Maskavu, ļoti dažiem tāda palīdzība tiek sniegta. Tāpēc tas, ka daudzi krievi redzēs, ka reālas palīdzības nav, tas jau arī vājina to Krievijas tautiešu politiku.»

Harismātisku līderu trūkums – tā Krievijas tautiešu organizācijām Latvijā ir vēl viena būtiska problēma. Tā uzskata Latvijas Universitātes asociētais profesors Ojārs Skudra. Viņaprāt, Krievijas vēstniecības labā roka Viktors Guščins ar šiem pienākumiem netiekot galā. Bet Skudra prognozē, ka Krievijas interesēs šobrīd neesot kāpināt asumus starp krieviem un latviešiem. Galvenais Maskavas plāns, kā nostiprināties Latvijā, ir partijas Saskaņa ietekmes audzēšana.

Ojārs Skudra, LU SZF Komunikāciju studiju nodaļas asociētais profesors: «Mainījusies ne stratēģiski, bet taktiski Krievijas interese uz Latvijas politiskajiem spēkiem un procesiem. Tas ir – Krievija tagad kā vienu no iespējamiem risinājumiem redz Saskaņas pozīciju nostiprināšanos pašvaldību un Saeimas vēlēšanās. Un saglabājoties nosacīti vājām vai ļoti vājām pozīcijām Nacionālajai apvienībai, Vienotībai, Reģionu apvienībai un pārējām sīkajām partijām, bet pieaugot ZZS ietekmei, pastāv teorētiski un, iespējams, ne tikai teorētiski, ņemot vērā, kā attīstās attiecības starp ES un Krieviju, ka varētu Saskaņas pārstāvniecība būt arī Latvijas valdībā. Tā ir galvenā Krievijas interese. Un no šāda viedokļa jebkāda konfrontācija ar ZZS valdību Krievijai nav izdevīga no šā mērķa sasniegšanas viedokļa.»

Drošības dienesti mums apliecināja, ka Latvijā dzīvojošie Krievijas tautieši aizvien biežāk tiek izmantoti kā papildu ietekmes svira, lai panāktu sankciju atcelšanu. Sabiedriskajā domā ar viņu palīdzību tiek veidots viedoklis par nepieciešamību uzlabot sadarbību starp Latviju un Krieviju ekonomikā, kultūrā un izglītībā.