Ķīna un ASV sestdien oficiāli pievienojušās Parīzes klimata nolīgumam, Savienoto Valstu prezidentam Barakam Obamam cildinot vienošanos kā brīdi, «kad mēs beidzot izlēmām glābt mūsu planētu».
Ķīna un ASV oficiāli pievienojas Parīzes klimata paktam
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Obama un viņa Ķīnas kolēģis Sji Dziņpins nodeva ratifikācijas dokumentus ANO ģenerālsekretāram Banam Gimunam, kurš pauda optimismu, ka vienošanās varēs stāties spēkā vēl pirms gada beigām.
Ceremonijā Ķīnas pilsētā Handžou Obama sacīja, ka klimata izmaiņas «noteikts šī gadsimta kontūras dramatiskāk par jebkuru citu izaicinājumu».
Vēsture pierādīs, ka Parīzes vienošanās «galu galā būs bijusi pagrieziena punkts», viņš sacīja,» brīdis, kad mēs beidzot izlēmām glābt mūsu planētu».
Ķīnas parlaments sestdien dažas stundas iepriekš bija ratificējis vienošanos. Ķīnas prezidents Sji sacīja, ka viņa valsts «svinīgi» apņemas pildīt vienošanos.
«Mums klimata pārmaiņām ir jāpievēršas ar inovatīvu pieeju,» Handžou, kur viņš ir G20 samita saimnieks, sacīja prezidents.
Bans norādīja, ka septembrī Ņujorkā notiks «augsta līmeņa» tikšanās, lai sekmētu Parīzes vienošanās izpildi.
«Oficiāli pievienojoties Parīzes nolīgumam, jūs esat devuši spēcīgu impulsu» tam, lai vienošanās stātos spēkā, viņš sacīja abiem līderiem. «Esmu noskaņot optimistiski, ka mēs to varam panākt līdz gada beigām.»
Līdz sestdienai tikai 24 no līgumu parakstījušajām pusēm bija vienošanos arī ratificējušas, arī Francija un vairākas salu valstis, kuras apdraud ūdens līmeņa celšanās pasaules jūrās, bet kas pašas vainojamas vien par niecīgu daļu pasaules emisiju.
Vienošanās dokumentā izvirzīti ambiciozi mērķi globālās sasilšanas apturēšanai un triljonu dolāru novirzīšanai tām nabadzīgajām valstīm, kuras skar klimata izmaiņu izraisītās negatīvās sekas.
Tā stāsies spēkā 30 dienas pēc tam, kad to būs ratificējušas vismaz 55 valstis, kas kopumā ir atbildīgas par 55% globālo siltumnīcas gāzu emisiju.
Ķīna ir atbildīga par aptuveni ceturto daļu pasaules emisiju, bet ASV ir otrajā vietā ar 15%, tāpēc to līdzdalība ir izšķiroši svarīga.
Pērn decembrī Parīzē panāktā vienošanās aicina nodrošināt, lai globālā sasilšana nepārsniegtu divus grādus pēc Celsija skalas salīdzinājumā ar līmeni, kāds bija pirms rūpnieciskās revolūcijas.
Divi grādi pēc Celsija skalas ir slieksnis, kuru pārkāpjot, kā uzskata zinātnieki, globālās sasilšanas visnegatīvākās sekas kļūs nenovēršamas.