Šovasar Latvijā atgriezās profesionāls pianists un pedagogs Eduards Grieznis (28 gadi), kurš pēdējos astoņus gadus pavadīja, studējot un strādājot Lielbritānijā. Intervijā portālam TVNET viņš iesaka jauniešiem aizbraukt uz ārzemēm un padzīvot tur kādu laiku, jo tas paplašina apvārsni, bet vienlaikus norāda, ka dzīve ārvalstīs var būt ļoti dārga.
Dzīve Londonā ir dārga
Eduards stāsta, ka šogad sajustā vēlme atgriezties Latvijā bija saistīta ar vairākiem faktoriem, no kuriem viens bija finansiālais. Protams, Lielbritānijā var saņemt krietni lielāku atalgojumu nekā Latvijā, taču jārēķinās ar daudziem lieliem izdevumiem. Piemēram, par maza studijas tipa dzīvoklīša īri normālā rajonā jāmaksā 900 eiro, bet ceļa izdevumos jātērē 300 eiro. Kā pašnodarbinātai personai Eduardam bija jāmaksā arī dažādi nodokļi, kas bija diezgan lieli.
Viņš centās atrast arī stabilāku un pastāvīgāku darbu, tāpēc devās uz dažādām darba intervijām, bet diemžēl tās nevainagojās ar panākumiem. Latvietis juta, ka daļai britu pret iebraucējiem ir citāda attieksme nekā pret vietējiem iedzīvotājiem.
Kāpēc vispār aizbrauca uz Lielbritāniju?
2008.gadā Eduards pabeidza Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolu un juta vēlmi doties studēt uz ārvalstīm. Viņš nolēma iestāties Karaliskajā ziemeļu mūzikas koledžā Mančestrā, kur nākamo četru gadu laikā ieguva bakalaura grādu mūzikā. Viņš bija apmierināts ar studijām un tajās iegūtajām zināšanām un pieredzi.
Studentu vidū valdīja veselīga konkurence un brīvdomātāju gars, kas neļāva attīstīties pārlieku lielai kritikai un negatīvismam.
Topošie mūziķi nejutās kā ienaidnieki, bet gan kā iespējamie nākotnes kolēģi.
Pēc bakalaura grāda iegūšanas Eduards domāja, ko darīt turpmāk: studēt tālāk vai tomēr sākt strādāt? Viņš nolēma turpināt mācības, bet, tā kā viņa mērķis, aizbraucot uz Lielbritāniju, bija Londona, viņš nepalika Mančestrā, bet iestājās Gildholas Mūzikas un drāmas skolā Londonā, kur gada laikā ieguva maģistra grādu mūzikā.
Bakalaura studiju laikā viņš varēja piestrādāt dažādās kafejnīcās, bet maģistrantūras laikā tādu iespēju nebija, jo viņš izvēlējās intensīvāko studiju režīmu. Kāpēc studēt gadu, nevis divus, kā tas ir parasti maģistrantūrā? Iemesls ir pavisam vienkāršs – finanses.
Viens studiju gads Londonas maģistrantūrā maksāja 10 tūkstošus eiro.
Studiju kredīti var noderēt sapņu īstenošanā
Tā kā Eduardam šādu līdzekļu nebija, viņš izmantoja Latvijas valsts galvoto studiju kredītu, ko patlaban pamazām atmaksā.
Eduards iedrošina arī citus jauniešus izmantot kredītus, kaut arī tie nav mazi.
Ar kredītu palīdzību iespējams iegūt ļoti labu izglītību, kas dod iespēju pretendēt uz augstiem amatiem. Piemēram, Piņķos esošajai jaunajai privātskolai «Exupéry International School», kurā Eduards sāks strādāt, bija interese, ka viņam ir tieši angļu izglītība.
Pēc maģistra grāda iegūšanas Eduards vēl trīs gadus nodzīvoja Londonā, piedaloties un organizējot dažādus koncertus, kā arī strādājot par pedagogu. Viņš pateicas Latvijas vēstniecībai Londonā, jo tās pārstāvji palīdzēja dažādos veidos, piemēram, ar koncertu telpām.
Mudina izmēģināt dzīvi ārvalstīs
Eduards, kura saknes ir Baldonē, arī iesaka jauniešiem izmantot dažādu fondu un stipendiju iespējas, lai aizbrauktu uz ārzemēm. Tas palīdz izrauties no Latvijas ierastās vides un redzēt plašāku pasauli. Tas arī palīdz skaidrāk saskatīt Latvijā iesakņojušos konservatīvismu un vecās vērtības, kas dažkārt jāmaina. Dzīve ārvalstīs būs noderīga ne tikai mūzikas studentiem, bet arī topošajiem uzņēmējiem, māksliniekiem un citu profesiju pārstāvjiem.
Dzīvojot citās valstīs, it īpaši tik krāsainā pilsētā kā Londona, iespējams iepazīt pamatīgu kultūras miksli: dažādu kultūru, stilu, rasu un ideoloģiju pārstāvjus. Neskatoties uz dažādajām atšķirībām, visi bija cilvēki.
Dažkārt Latvijā dzīvojošajiem cilvēkiem šķiet, ka ārvalstīs dzīve ir vieglāka, taču tas ir nepareizs mīts.
Eduards norāda, ka daļa Latvijas iedzīvotāju uz ārvalstīm dodas ne jau no brīvas gribas, bet dažādu apstākļu spiesti.
Svarīgi būt pozitīviem
Eduards pievienojas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa aicinājumam domāt un dzīvot pozitīvāk – mums pašiem nepalīdz tas, ka esam negatīvi. Ir aplami iedomāties, ka dzīve ārzemēs ir daudz vieglāka un atalgojums ir pasakains, bet Eduarda sastaptie ļaudis Lielbritānijā neļāvās tik lielam negatīvismam, ka tas traucētu ikdienā.
Piemēram, no Latvijas veikalu pārdevējām ir ļoti grūti izspiest smaidu un labu vārdu. Eduards ir pārliecināts, ka lietas Latvijā nemainīsies uz labo pusi, ja vairums cilvēku grims negatīvismā. Viņš arī norāda –
ja Latvija vēlas, lai aizbraucēji atgrieztos, jābūt pretimnākošiem pret šiem cilvēkiem.
Viņš, vēloties atgriezties un meklējot Latvijā darba iespējas, pārliecinājies, ka ne visas iestādes un uzņēmumi izrāda pretimnākšanu tautiešiem, kuri grib braukt atpakaļ uz Latviju. Gadījies, ka uz viņa e-pasta vēstulēm vispār neatbildēja, bet pa telefonu izrādīja laipnības, profesionalitātes un pretimnākšanas trūkumu.
Lai arī Lielbritānijā dažkārt saņemtas strupas atbildes, procentuāli vairāk šādu gadījumu piedzīvots Latvijā. Bijis tik nepatīkami, ka pat nolaidušās rokas.
Kā vērtē izglītību Latvijā?
Savukārt no privātskolas «Exupéry International School» justa ļoti atsaucīga un pretimnākoša attieksme. Eduardu gan mulsina tas, ka pēc likuma viņam Latvijā obligāti jāstudē pedagoģija, kaut arī viņam ir vairāku gadu pedagoģijas pieredze Lielbritānijā. Lai gan šie kursi zināmā mērā uzspiesti, pozitīvi, ka pirmās nodarbības bijušas ļoti interesantas.
Runājot par Latvijas izglītības sistēmu, Eduards pauž viedokli, ka mūzikas apmācībā varētu ieviest vairāk radošuma, kas varētu aizstāt sausumu un konservatīvismu.
Viņš saka atzinīgus vārdus par Baldonē apgūto izglītību, jo tur bija prieks mācīties, taču norāda, ka Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolā apguvis tādas lietas, kas vēlāk Lielbritānijā mācītas bakalaura studijās. It kā pozitīvi, ka iemācītas sarežģītas lietas, kas devušas lielāku konkurētspēju, taču negatīvi, ka tas noticis uz jauniešu gadu rēķina.
Nekad vēlāk Eduardam nav bijis jāmācās tik saspringti, kā tas bija vidusskolā Latvijā.
Eduards uzskata, ka bērniem un jauniešiem būtu ne tikai jāmācās, bet jāļauj arī atpūsties un pabūt kopā ar ģimeni, jo mūsdienās ir iespējas mācīties visu atlikušo dzīvi. Piemēram, patlaban ir iespējams sākt mācības pat 50 gadu vecumā.
Eduards saka ļoti atzinīgus vārdus par latviešu mūziķiem. Piemēram, Pētera Vaska mūzika jau kļuvusi leģendāra. Tā patikusi arī Lielbritānijā sastaptajiem cilvēkiem. Viņam tuvi arī Osokinu ģimenes mūziķi, bet Vestards Šimkus bija viņa bērnības ideāls. Arī latviešu kormūzika izpelnījusies dažādas starptautiskas atzinības. Kopumā par latviešu mūziku sakāmi tikai pozitīvi vārdi, taču to vajadzētu popularizēt un izplatīt pasaulē vēl vairāk.
Ja arī Tu vēlies dalīties par ārvalstīs piedzīvoto, raksti uz e-pasta adresi lasitaji@tvnet.lv!
Mēs pastāstīsim par Tavu pieredzi arī pārējiem TVNET lasītājiem!
