Roberts Mfuns no Dienvidhemptonas jau 16 gadu vecumā sāka strādāt divos pusslodzes darbos - ātro uzkodu ēstuvē «McDonalds» un kā izsūtāmais zēns finanšu pakalpojumu firmā. Tā kā puisis bija acīgs un apķērīgs, drīz vien noskatījies, kā firmā strādā brokeri, un pie šā aroda ķēries pats uz savu roku. Nebija ilgi jāgaida, līdz puisis padsmit gados bija kļuvis par miljonāru, raksta «Caters News».
Puisis stāsta, ka savu necilo darbiņu ātro uzkodu restorānā pameta tikai pēc tam, kad jau bija ticis pie sava pirmā miljona. Un bagātība nav sagrozījusi viņam galvu - miljonārs ar lieliskām sekmēm turpina mācības koledžā.
Roberts, protams, ar saviem sasniegumiem ļoti lepojas, par ko liecina viņam īpaši zelta tonī krāsots «Bentley» automobilis.
«Es brokeru firmā biju tējas zēns, taču tur iemācījos dažas noderīgas lietas. Es vienmēr biju kopā ar ļoti informētiem ļaudīm. Un, kad devos no darba mājās, vienmēr par uzzināto savācu vairāk informācijas un izpētīju,» viņš stāsta.
Kad Robertam bija 17, viņš uz savas mātes vārda izveidoja kontu. Taču māte uztraukusies par to, ka zēns ir nepilngadīgs un, iespējams, darījumus veic neapdomīgi. Kādu laiciņu pēc mātes lieguma izmantot viņas vārdu Roberts iepazinies ar turpmāko darījumu kompanjonu. «Es satiku puisi, kurš tiešām zināja, ko dara. Mēs kļuvām par draugiem, un, tiklīdz man apritēja 18, viņš man palīdzēja atvērt biržas darījumu kontu uz manis paša vārda.»
Jau darbojoties biržā ar savas mātes vārdu, Roberts tika pie ļoti lielas naudas un arī dažkārt lieliem zaudējumiem. Tomēr savu darbu «McDonalds» viņš paturēja.
Tagad ar nopelnītās naudas palīdzību Roberts kļuvis par pamatīga īpašumu portfeļa saimnieku, kuru vidū ir virkne kafejnīcu un māju Anglijā un Dienvidāfrikā.
19 gadu vecumā jaunietis sācis palīdzēt arī savai ģimenei - mammai viņš nopircis māju un auto. ««Bentley» automašīnu pats sev es nopirku 18 gadu vecumā, bet gadu vēlāk pasūtīju ekstru - tās nokrāsošanu zelta krāsā. Sākumā biju domājis, ka katru gadu pirkšu citu auto, taču nolēmu - kāpēc gan to nepārkrāsot.»
Māte par dēla panākumiem ļoti priecājas, taču zelta «Bentley» neatbalsta un uzskata par lieku ārišķību. Taču pats Roberts sevi uzskata par gana piezemētu. «Es nemaz neesmu materiālists.. Tas ir jautri, ir forši, ka tev pieder labas mašīnas. Taču patiesībā es tās nevērtēju tik augstu kā, piemēram, citi cilvēki, kas redz mani braucam ar šo zelta auto. Man tas ir kā foršs bonuss. Dzīve patiesībā ir par ģimeni, draudzību un mīlestību,» viņš saka.
