Vai krāna ūdeni vispār drīkst dzert?

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: PantherMedia/Scanpix

Vasara ir laiks, kad parasti patērējam vairāk šķidruma nekā rudenī un ziemā, kad ir auksts. Bet vai no krāna tekošo dzeramo ūdeni drīkst dzert nevārītu? Kur iedzīvotājiem ielūkoties, lai pārliecinātos par sava rajona dzeramā ūdens kvalitāti? Veselības inspekcijā TVNET apgalvoja, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju saņem labas kvalitātes dzeramo ūdeni.

Latvijā ir labs dzeramais ūdens

Veselības inspekcijas preses sekretāre Agita Antonāne TVNET skaidroja, ka Latvijā dzeramā ūdens kvalitātes uzraudzības sistēmu un atbildības nosaka Ministru kabineta noteikumi par dzeramā ūdens obligātajām nekaitīguma un kvalitātes prasībām monitoringa un kontroles kārtību.

Lai nodrošinātu iedzīvotājus ar veselībai nekaitīgu un kvalitatīvu dzeramo ūdeni, Veselības inspekcija kontrolē dzeramā ūdens nekaitīguma un kvalitātes nodrošināšanas prasību izpildi publiskajos dzeramā ūdens apgādes objektos no ūdens ņemšanas vietas līdz patērētājam, organizē un veic dzeramā ūdens kvalitātes monitoringu, kā arī veic neplānotas dzeramā ūdens pārbaudes pēc iedzīvotāju iesniegumiem, ja iedzīvotājiem ir pamatotas sūdzības par dzeramā ūdens kvalitāti.

Izvērtējot dzeramā ūdens uzraudzības rezultātus, var apgalvot, ka

lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju jeb 81% saņem labas kvalitātes un visām normatīvajām prasībām atbilstošu dzeramo ūdeni.

Kopš 2010. gada ir vērojama tendence palielināties iedzīvotāju īpatsvaram, kam piegādātais ūdens atbilst visām nekaitīguma un kvalitātes prasībām.

Arī rīdzinieki var droši dzert krāna ūdeni

Arī Rīgā dzeramā ūdens kvalitāte kopumā ir atbilstoša un dzeramo ūdeni drīkst izmantot un lietot uzturā nevārītā veidā.

Tomēr 2015. gada auditmonitoringa pārbaudēs tika konstatēti atsevišķi dzelzs satura pārsniegumi,

kas varētu būt saistāmi ar nolietotiem ēku iekšējiem ūdensvadiem, un atsevišķi, gadījuma rakstura mikrobioloģisko kontrolrādītāju pārsniegumi, kas varētu būt saistāmi ar mikroorganismiem labvēlīgu apstākļu rašanos ūdensvadā (ūdens sastāvēšanās, siltums, novecojušas ūdens caurules).

Šogad Rīgā ir veiktas sešas auditmonitoringa pārbaudes, un dzeramā ūdens kvalitāte ir atbilstoša prasībām. Paralēli audita pārbaudēm SIA «Rīgas ūdens» veic kārtējo monitoringu, kas ir biežākas analīzes.

Ja ūdens kvalitāte nav apmierinoša?

Tādos gadījumos, kad ūdens kvalitāte nav apmierinoša, galvenais neatbilstības iemesls ir paaugstināta dzelzs jonu koncentrācija, kā arī mangāna, amonija, sulfātu vai hlorīdu savienojumu saturs ūdenī, kas rada patērētājam nepieņemamu ūdens duļķainību, smaržu un garšu, kā arī var radīt rūsas nosēdumus. Šo ķīmisko rādītāju pārsniegumu iemesls ir izskaidrojams ar to, ka

Latvijā dzeramo ūdeni galvenokārt iegūst no pazemes ūdens avotiem,

kuru krājumi pilnībā nodrošina iedzīvotājus ar dzeramo ūdeni.

Taču, tā kā ūdens ir labs šķīdinātājs, tas sevī uzņem dažādas vielas, ar kurām nonāk saskarē, piemēram, saskaroties ar dažāda ķīmiskā sastāva iežiem zemes dzīlēs, ūdens tiek bagātināts ar ķīmiskiem elementiem, dažādās Latvijas vietās dzeramajā ūdenī var būt dabīgi paaugstinātas atsevišķu ķīmisko savienojumu koncentrācijas, kuru klātbūtni dzeramajā ūdenī lielā mērā nosaka dabiskie reģionam raksturīgie hidroģeoloģiskie apstākļi.

Patērētājs ūdens kvalitāti var novērtēt pēc ūdens krāsas, garšas, smaržas un duļķainības, tomēr jāatceras, ka katram cilvēkam garšas sajūtas ir atšķirīgas un

to, cik drošs ir dzeramais ūdens, pilnībā novērtēt tikai pēc izskata nav iespējams, jo mikrobus saredzēt nevar.

Objektīvu informāciju par ūdeni var iegūt, pārbaudot tā kvalitāti laboratorijā, kas akreditēta ūdens izmeklējumiem. Ar akreditēto laboratoriju sarakstu var iepazīties Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja mājaslapā.

Krāna ūdens nerada riskus veselībai

Veselam pieaugušam cilvēkam krāna ūdens lietošana bez apstrādes veselībai risku nerada, taču gadījumā, ja patērētāju māc šaubas par dzeramā ūdens drošību, piegādātā dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanai var izmantot ūdens filtrus vai arī izmantot ikvienam pieejamo ūdens dezinfekcijas metodi – vārīšanu.

Minimālais ūdens vārīšanas laiks ir viena minūte.

Ūdeni nav nepieciešams vārīt ilgāk par piecām minūtēm, jo, ūdeni vārot, samazinās gāzu un sāļu daudzums un ūdens kļūst negaršīgāks. Piesardzības nolūkos dzeramo ūdeni vajadzētu vārīt cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu.

Antonāne arī atgādināja, ka kvalitatīvs un nekaitīgs dzeramais ūdens ir dzidrs, ar patīkamu, atsvaidzinošu garšu, bez jebkādas piegaršas, tas nedrīkst saturēt cilvēkam bīstamus mikroorganismus, kā arī tā ķīmiskais sastāvs nedrīkst pārsniegt dažādu ķīmisko rādītāju reglamentētās maksimāli pieļaujamās koncentrācijas.

Papildu informāciju par dzeramā ūdens kvalitāti varat skatīt inspekcijas mājas lapā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu