Bolīvijas kreisi noskaņotais prezidents Evo Moraless trešdien atklāja jaunu «antiimperiālistisku» militāro akadēmiju un nosauca to par atbildi kādreizējai Amerikas Skolai, kuru bija izveidojušas ASV un kurā tika apmācīti Latīņamerikas militāro režīmu virsnieki.
Moraless sacīja, ka jaunā akadēmija ir vajadzīga konfrontācijai ar «impērijas kulturālo, ideoloģisko, politisko un ekonomisko kundzību un kapitālistisko struktūru».
Moraless, kuram ir sliktas attiecības ar ASV un kurš 2008.gadā izraidīja ASV vēstnieku, paziņoja pirmo 100 kadetu klasei, ka viņu misija būs «aizstāvēt tautu, nevis impēriju».
Bruņoto spēku vadītājs ģenerālis Gonsalo Durans sacīja, ka jaunā akadēmija, kas atrodas Bolīvijas austrumu pilsētā Varnesā, mācīs «dekolonizāciju, dzimumu vienlīdzību, starpkultūru saprašanos un sociālu iekļaušanu».
Šī programma būs obligāta karavīriem, kas tieksies uz paaugstināšanu kapteiņa dienesta pakāpē.
Bolīvijā demokrātija tika atjaunota 1982.gadā pēc vairākiem apvērsumiem.
Tās militārie režīmi Aukstā kara laikmetā saņēma finansiālu atbalstu un militāru apmācību no ASV, kas bija satrauktas par kreiso kaujinieku kustību rašanos Latīņamerikas reģionā.
Bolīvijā ar 10 miljoniem iedzīvotāju ir armija, kurā ir ar apmēram 46 tūkstoši karavīru.
«Antiimperiālistiskas» militārās akadēmijas ideju sākotnēji ierosināja Venecuēlas tālaika prezidents Ugo Čavess, kurš vēlējās, lai tajā tiktu apmācīti virsnieki no Latīņamerikas valstīm, kurās pie varas ir kreisi režīmi.
Moralesa atklātā akadēmija ir izaugusi no šīs idejas, bet tajā tiks apmācīti tikai bolīvieši.
Čavess uzskatīja, ka šāda karaskola ir vajadzīga, lai pretotos 1946.gadā izveidotās Amerikas Skolas vēl pastāvošajai ietekmei.
Amerikas Skolā, kas sākumā darbojās Panamā, Latīņamerikas valstu virsnieki tika apmācīti cīņai pret komunistu nemierniekiem. Starp tās absolventiem bija reģiona brutālāko militāro režīmu vadītāji.
Amerikas Skola vēlāk tika pārdēvēta par Rietumu puslodes Drošības sadarbības institūtu, kas tika pārcelts uz Fortbeningu ASV Džordžijas štatā.
