Valsts vides dienesta (VVD) vadītāja Inga Koļegova bija nonākusi zem ļoti spēcīga politiķu un viņas kandidatūras uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu pretinieku spiediena, sacīja politologs Filips Rajevskis.
Politologs: Koļegova nonāca zem ļoti spēcīga politiķu un viņas amata pretinieku spiediena
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Viņa bija nonākusi zem ļoti spēcīga spiediena kopumā - gan politiķu, gan viņas kandidatūras pretinieku spiediena. (..) Atcerēsimies, ne jau viņa pati pieteicās konkursā, viņu uzrunāja un viņa laikam, teiksim tā, neizturēja to spiedienu, kas bija vērsts gan uz viņu, gan viņas ģimeni,» teica Rajevskis.
Viņš arī piebilda, ka Koļegovai bija jārēķinās ar milzīgo spiedienu, piekrītot kandidēt uz VID ģenerāldirektora amatu, un viņa, visticamāk, neapjauta, ka tas būs tik liels.
Tajā pašā laikā ir normāli meklēt VID ģenerāldirektoru aktīvā veidā, nevis izsludinot konkursu, jo augstu kvalificēti darbinieki lielākoties jau pilda kāda cita amata pienākumus un spiediena, kā arī milzīgās atbildības dēļ VID ģenerāldirektora amats nav iekārojamākā vakance, norādīja politologs.
Vienlaikus viņš piebilda, ka nav normāla situācija valsts sektorā, ka, uzrunājot personu konkrētam amatam, pēkšķi parādās problēmas viņas amatpersonas deklarācijā. «Ja cilvēks gadiem ir pildījis deklarāciju un valsts uzraugošās institūcijas ir teikušas, ka ar viņu viss ir kārtībā, jo, būtībā, neviens nav teicis pretēji, tad tas nav normāli, ka, cilvēku izvirzot nākamajam karjeras solim, izrādās, ka neviens nav sekojis līdzi viņas deklarācijai. (..) Vai nu viņam ir viss kārtībā ar deklarāciju vai nē, bet nevis atkarībā no tā, kādas ir viņa ambīcijas karjeras izaugsmē,» sacīja Rajevskis.
Viņš pieļāva, ka Koļegova no kandidēšanas uz VID ģenerāldirektora amatu atteicās, nejūtot atbalstu politiskajā līmenī. Ja tas ir īstais iemesls viņas lēmumam, tad Koļegova vēl varēja pacīnīties par šo amatu. Savukārt, ja viņas lēmums bija saistīts ar iespējamām nepilnībām amatpersonas deklarācijā, ir jāmeklē atbildīgie valsts sektorā, kāpēc šāda situācija veidojas.
Kā ziņots, piektdien Koļegova nolēma atsaukt savu kandidatūru VID ģenerāldirektora amatam.
«Vienotības» iebildumu dēļ valdība otrdien uz nedēļu atlika Koļegovas apstiprināšanu VID ģenerāldirektora amatā. Koļegovas kandidatūru VID vadītāja amatā atbalstīja Zaļo un zemnieku savienība un nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK.
Pēc valdības lēmuma atlikt lemšanu Koļegova apliecināja, ka joprojām ir gatava kļūt par VID vadītāju. Tomēr vēlāk domas mainīja - piektdien iesniegumā finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai (ZZS) viņa norāda, ka atsauc savu piekrišanu pārcelšanai uz VID vadītājas amatu un šī viņai neesot viegla izvēle.
Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) preses sekretārs Andrejs Vaivars skaidroja, ka uz vakanto VID ģenerāldirektora amatu tiks rīkots jauns konkurss.