NATO samits Briselē: hibrīdkarš un attiecības ar Krieviju

Ilustratīvs attēls

FOTO: Jānis Škapars / TVNET

Šodien un 12.jūlijā Briselē norisināsies NATO samits, kur galvenā uzmanība tiks pievērsta piecām jomām, tostarp draudu atturēšanai, attiecībām ar Eiropas Savienību (ES) un Krieviju.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, uzrunājot NATO Parlamentāro asambleju Varšavā, norādīja, ka samitā tiks pievērsta uzmanība arī stabilitātei robežreģionos, sevišķi dienvidos, kā arī NATO modernizācijai un sloga vienlīdzīgākai sadalei.

Stoltenbergs gaida, ka NATO dalībvalstu līderi samitā pieņems lēmumu uzlabot spēku kaujas gatavību un mobilitāti. Viņš norādīja, ka draudu atturēšana un aizsardzība nav atkarīga tikai no spēkiem, ko NATO ir izvietojusi, bet arī no spējas nepieciešamības gadījumā ātri pārvietot šo spēkus.

2016.gadā NATO samitā Varšavā NATO valstu un valdību vadītāji apstiprināja vienošanos par daudznacionālu bataljona līmeņa kaujas grupu izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā. Šo grupu ietvaros Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā izvietoti aptuveni 4000 karavīru no citām NATO dalībvalstīm.

Stoltenbergs arī norādīja, ka sagaida no NATO dalībvalstu līderiem, ka tie atkārtoti apliecinās duālo pieeju Krievijai, apvienojot draudu atturēšanu un aizsardzību ar politisko dialogu. «Pat ja mēs neticam labākām attiecībām ar Krieviju nākotnē, mums ir jākārto attiecības ar Krieviju,» viņš piebilda.

NATO samits notiks laikā, kad pieaug bažas par Krievijas aktivitātēm hibrīdajā karadarbībā un kiberuzbrukumiem.

Samitā no Latvijas piedalīsies Valsts prezidents Raimonds Vējonis, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V), aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.

Bergmanis piedalīsies Ziemeļatlantijas padomes sanāksmē valsts un valdību vadītāju formātā, kā arī Saprašanās memoranda dalībai NATO viedās aizsardzības iniciatīvā «NATO Sauszemes kaujas munīcijas nodrošinājums» (Land Battle Decisive Munitions - LBDM) parakstīšanas ceremonijā, kā arī Daudznacionālā divīzijas «Ziemeļi» štāba izveides Nodomu vēstules parakstīšanas ceremonijā.

Aizsardzības nozares vadība un Vējonis apmeklēs arī Latvijas pastāvīgās pārstāvniecības NATO jauno telpu oficiālo atklāšanas ceremoniju.

Līdzās samita darba sesijām Rinkēvičs piedalīsies arī atsevišķā NATO ārlietu ministru sanāksmē, kas veltīta sadarbībai ar alianses dienvidu partneriem. Tāpat NATO samita laikā ministram paredzēta dalība Starptautiskās koalīcijas «ISIL/Daesh» sakāvei sanāksmē, kas notiks pēc ASV valsts sekretāra un NATO ģenerālsekretāra iniciatīvas.

Savukārt Valsts prezidentam arī plānota divpusējā tikšanās ar Armēnijas premjerministru Nikolu Pašinjanu.

Samitā būs vairāki jautājumi, par kuriem būs diezgan asas diskusijas, it sevišķi jautājumos par NATO modernizāciju un organizācijas dalībvalstu atvēlētajiem finansējumiem aizsardzībai, iepriekš intervijā LTV raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Rinkēvičs.

Ministrs sacīja, ka ASV prezidents Donalds Tramps samitā nepārprotami sniegs paziņojumu par NATO dalībvalstu nepietiekamo finansējuma atvēlēšanu aizsardzībai, jo ir atsevišķas valstis, kuras aizsardzībai arvien neatvēl 2% no iekšzemes kopprodukta, tādējādi nepildot organizācijas noteiktās saistības.

«Latvija šajā jautājumā ar ASV ir solidāra, lai gan paši tikai nesen palielinājām aizsardzības budžetu, tādējādi panākot, ka minētie divi procenti tiek atvēlēti,» piebilda ministrs.

Uz augšu