Karstuma viļņi un postošas lietusgāzes. Kā tās ierobežot?

FOTO: AP/LETA

Tikko piedzīvotais karstuma vilnis dažādos Latvijas reģionos uzstādīja vēl nebijušus rekordus. Arvien biežāk savā ikdienā novērojam arī citas Latvijas klimatam neraksturīgas un ekstremālas dabas parādības - ilgstošs sausums, lietusgāzes, plūdi un vētras. Taču diez vai būs kāds, kas, braucot pa applūdušām Rīgas ielām, vainos sevi. Diez vai vētras laikā nokritis koks, kurš zem sevis saplacinājis mašīnu, liek cilvēkiem aizdomāties, ka viņi paši pie tā ir vainīgi, un ne jau tāpēc, ka neveiksmīgi novietojuši mašīnu, bet gan tāpēc, ka ir atbildīgi par siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas izraisījušas klimata pārmaiņas.

 

FOTO: BNS foto/LETA

Neizmest pārtiku atkritumos!

Visvieglāk un visbiežāk samazināt savu ietekmi uz klimatu var izvēloties ēdienu, turklāt katru dienu var sākt no jauna, ja iepriekšējo reizi tas nav izdevies. Šeit pamatprincipi ir skaidri:

kad vien iespējams, izvēlies vietējos, sezonai atbilstošus un augu valsts bioloģiskās lauksaimniecības produktus!

Neizmest pārtiku atkritumos!

Gandrīz viena desmitā daļa no rūpnieciski attīstītajās valstīs radītajiem siltumnīcas efekta gāzu izmešiem ir no tādu pārtikas produktu audzēšanas, ko neapēd, bet gan izmet atkritumos. Pols Makartnijs iesaka ieviest veģetārās pirmdienas. Pasaulē 14 % siltumnīcas efekta gāzu izmešu rada tas, kā mēs audzējam, apstrādājam, izplatām un patērējam pārtiku. Vēl 18 % izmešu rodas mežu izciršanas dēļ – lielā mērā tāpēc, lai atbrīvotu zemi lauksaimnieciskai ražošanai.

 

Kādu mājokli izvēlēties?

Vislielāko kopējo CO2 emisiju apjomu Latvijā rada mājoklis: apkure, elektrība, siltais ūdens. Enerģija, kas tiek izmantota, lai ražotu celtniecībai nepieciešamos būvmateriālus, parasti sastāda 22 % no kopējās enerģijas, kas nepieciešama ēkai tās dzīves ciklā. Tāpēc jāpievērš uzmanība gan izvēlētajiem būvmateriāliem, gan ēkas konstrukcijas energoefektivitātei.

Pierādīts, ka nav neviena cita tik ērti izmantojama celtniecības materiāla, kura ražošanai būtu nepieciešams mazāks enerģijas patēriņš kā koksnei.

Koksnes ražošana un apstrāde ir ne tikai energoefektīva, koksni daudzos gadījumos var izmantot arī tādu energoefektīvu materiālu kā tērauds, alumīnijs, betons vai plastmasa aizvietošanai.

Katrs koksnes kubikmetrs, kas tiek izmantots citu celtniecības materiālu aizvietošanai, samazina CO2 emisijas atmosfērā vidēji par 1,1 tonnu. Ja to pieskaita 0,9 tonnām CO2, kas tiek uzkrātas koksnē, katrs koksnes kubikmetrs kopumā piesaista divas tonnas CO2. Pamatojoties uz šiem skaitļiem, koka ēku skaita palielināšana Eiropā par 10 % nodrošinātu CO2 samazinājumu par 25%, kā to nosaka Kioto protokols.

Kokam termoizolācija ir 15 reižu labāka nekā betonam, 400 reižu labāka nekā tēraudam un 1770 reižu labāka nekā alumīnijam. 2,5 cm biezai koka plātnei ir labāka siltumizturība nekā 11,4 cm biezai ķieģeļu sienai. Tieši tāpēc koks kļūst par arvien populārāku risinājumu.

Ja koksni pēc izmantošanas nevar izmantot atkārtoti vai pārstrādāt, tā joprojām var atbrīvot enerģiju sadegot.

Taču, tā kā sadegšanas rezultātā izdalītais CO2 daudzums nav lielāks par iepriekš uzkrāto enerģijas daudzumu, koksnes sadedzināšanai ir nulles oglekļa emisiju līmenis.

 

Lidmašīnas rada vairāk izmešu nekā vesels kontinents

Lidmašīnu radītais CO2 izmešu daudzums atmosfērā viena gada laikā ir vienāds ar CO2 daudzumu, ko ģenerē viss Āfrikas kontinents kopumā.

Gaisa transports ir viens no visstraujāk augošajiem CO2 gāzu ģenerētājiem atmosfērā,

kuras radītais siltumnīcas efekts ir par iemeslu draudošām klimata izmaiņām pasaulē.

Pasaulē šobrīd komerciāli izmantojamās aptuveni 16 000 lidmašīnas gada laikā rada vairāk nekā 700 miljonu tonnu CO2 izmešus. Avio industrijas radītais ievērojamais piesārņojuma līmenis ir izskaidrojams ar straujo gaisa satiksmes pieaugumu, kas kopš 1990. gada ir palielinājies par 80%.

Eiropā mūsdienās tiek veikti vairāk nekā 8,5 miljoni lidojumu gadā un vairāk nekā 28 000 lidojumu noslogotākajās dienās Tiek plānots, ka nākamo piecpadsmit gadu laikā avio pasažieru skaits var dubultoties.

Uz augšu