Ievas Griķes septiņgadīgajam dēlam Albertam ir smaga diagnoze. Bērnu cerebrālā trieka. Valsts gadā šādiem bērniem apmaksā 20 dienu nodarbības pie fizioterapeita un vēl dažas procedūras, ar ko ir daudz par maz.
VID veic auditu labdarības organizācijā, kas vāc ziedojumus smagi slimiem bērniem
Alberta mamma Ieva meklējusi speciālistus un jaunākās ārstēšanas metodes klīnikās Eiropā un Krievijā. Progress, lai arī minimāls, ir. Alberts jau sācis nedaudz runāt, kustības ir apņēmīgākas un viņš kļuvis fiziski spēcīgāks.
IEVA GRIĶE, Alberta mamma: - Mums tā vajadzība ir visu laiku. Jo mums nav iesnas, kas pāriet pēc septiņām dienām. Mums tas darbs ir vajadzīgs garš un pacietīgs. Man ir prieks, ka, atbraucot mājās, mums ir labi rezultāti, mums vairs nav krampju aktivitātes, vairs nav epilepsijas perēklis smadzenēs.
Pēdējie gadi Griķu ģimenei bijuši īpaši smagi. Pirms dažiem gadiem nodegusi māja. 2012.gada vasarā Ventspilī sacensību laikā pēc kritiena smagas traumas guva tobrīd viens no labākajiem Latvijas BMX «freestyle» braucējiem, vecākais dēls Artūrs. Dienu pēc kritiena puisis Ventspils slimnīcā mira.
Nelaimes nav mazinājušas Ievas Griķes gribasspēku palīdzēt Albertam. Lai atrastu naudu, Alberta mamma vērsās biedrībā «Varonis». Noslēdza līgumu par ziedojumu vākšanu. Par savākto naudu Alberts vairākkārt ārstējies Latvijā un ārzemēs. Pagājušā gada rudenī Ieva interesējusies, cik daudz dēla vajadzībām izdevies savākt. Telefoniski kāds biedrības darbinieks apgalvojis, ka pieejami 8000 eiro. Gada beigās prasījusi vēlreiz un saņēmusi atbildi, ka Albertam saziedotā nauda ir iztērēta.
IEVA GRIĶE, Alberta mamma: - Komunicējot ar mammām, man vasarā nometnē viena mamma teica – mēs bijām Slovākijā un tā meitene, kurai tētis vāca naudu, es zinu, ka viņa bija vasarā nomirusi, un, kad es atbraucu mājās, tas jau bija rudens, vienalga arī šī nauda tika vākta, zinot, ka šis cilvēks vairs nav šinī dzīvē. Tas bija viens tāds moments. Tāpēc man arī ir tās bažas, ka nav viss tā, kā vajadzētu būt.
Smagi slima bērna mamma pārmet biedrībai «Labdaris» informācijas nesniegšanu par saņemto ziedojumu apjomu
Ieva Griķe prasījusi fondam sniegt precīzas ziņas – cik saziedots un cik iztērēts. Nolīgusi advokāti. Juriste izpētījusi arī mammas parakstītos līgumus un atklāja, ka
HĀRDIJA VAIVADE, Alberta mammas advokāte: - Ja līgumā tiek iekļauts punkts, ka Ieva nedrīkst runāt ar presi bez viņu saskaņošanas un klātbūtnes, man tas liekas dīvaini. Kāpēc viņi ir vienīgie pilnvarotie viņas pārstāvji un tikai caur viņiem drīkst vākt šos ziedojumus? Es, piemēram, būdama mamma un ja man būtu tāda situācija, es varētu slēgt līgumus ar visām iespējamām organizācijām, kas man varētu palīdzēt. Kādēļ tikai ar viņiem?
Ziedojumu vākšanu organizē Aleksandrs Čistovs. Viņš kopumā ir dibinātājs piecām firmām un sešām biedrībām:
SIA «Sociālā palīdzība»,
SIA «Projektu centrs varonis»
SIA «LM WEB»
SIA «Labo mediju aģentūra»
SIA «Atbalstītāju apvienība»
Biedrība «Latvijas Mārketingu apvienība «Labiemediji.lv»»
Biedrība «Atbalstītāju apvienība «Atbalstītāji.lv»»
Biedrība «Varoņu klubs»
Biedrība «Sociāli nozīmīgu projektu centrs «Varonis»»
Biedrība «Latvijas labdaru asociācija «Labdaris.lv»»
Biedrība «Dzīves taka»
Čistovs stāsta, ka apguvis ekonomiku un labi pārzinot gan likumus, gan biznesu. Daudzās firmas un biedrības dibinājis, jo gribējis izvērst plašu uzņēmējdarbību. «Labdaris» rīko akcijas un vāc ziedojumus, pārējās firmas un biedrības par samaksu gatavo, piemēram, reklāmas projektus par uzņēmumiem, kuri iesaistās labdarībā. Darbinieki noformēti darbā firmās un saņem atalgojumu tur.
«Labdaris» pārmetumus noraida
ALEKSANDRS ČISTOVS, biedrības «Latvijas labdaru asociācija «Labdaris.lv»» īpašnieks: - Šis holdings nodrošina sekojošo – pirmkārt, fonds var strādāt pilnībā bez administratīviem izdevumiem. (..) Administratīvo darbu nodrošina firmas, kas arī pieder man, bet tās strādā pilnībā bez peļņas. Absolūti. Mēs šīm firmām nemaksājam divreiz vairāk, ja mēs nolīgtu citu firmu juristu vai ko citu. Mēs šīm firmām maksājam tik daudz, cik liela ir šā cilvēka alga. Šī sistēma, ko esmu izgudrojis un radījis šo holdingu, tas ir legāls, likumīgs un maksimāli ekonomiski izdevīgs.
Alberta mammas Ievas Griķes
ALEKSANDRS ČISTOVS: - Konflikts ir tukšā vietā. Mēs viņai vairākkārt skaidrojām, ka visa problēma ir dokumentos. Viņai ir nepareiza izpratne par tiem dokumentiem, kas mūsu starpā ir noslēgti un kas ir noticis. Mēs viņai izsniedzām visus dokumentus, visus pierādījumus, viņa izliekas tos neredzam, bet neko vairāk izdarīt mēs nevaram. No juridiskās puses mēs likumu esam ievērojuši. Pārējais ir uz viņas sirdsapziņas vai arī nespējas izprast situāciju.
Ieva Griķe nav vienīgā, kurai pēc sadarbības ar Čistova biedrībām radušās aizdomas par šā labdarības biznesa godīgumu. Būvniecības kompānijas «LNK Industries» dibinātajā labdarības fondā vērsusies kādas meitenītes mamma un lūgusi steidzami vairākus tūkstošus eiro. Fonds bija gatavs ziedot pusi no prasītās summas. Otru pusi mamma cerēja saņemt ar ziedojumiem biedrībā «Labdaris». Tomēr
INGA DOMKA, LNK Charity fund pārstāve: - Ja mēs jūtam, ka nauda, kas vajadzīga māmiņai bērna ārstēšanai, tiek novadīta caur kaut kādu fondu, kuram mēs nevaram uzticēties un mēs nevaram īsti pārliecināties, kur šī nauda aiziet, tad, protams, mēs sākam noskaidrot, kas tur ir par situāciju. Šajā gadījumā mums tādas aizdomas radās, jo tas īsti nav normāls process – ja fonda mērķis ir palīdzēt bērnam, tad mēs visi uz to kopīgi ejam. Tad kāpēc likt šādus šķēršļus?
Uzņēmums LNK piesaistījis juristus, un tikai pēc ilgām un asām pārrunām izdevies ar «Labdari» vienoties
INGA DOMKA, LNK Charity fund pārstāve: - Šādi gadījumi aizēno pārējo fondu darbību, un tie, kas ziedo šādiem fondiem, viņiem rodas šaubas par to, kur tā nauda paliek. Tāpēc mēs cenšamies visu procesu radīt tādu, lai tās aizdomas nerastos. Un mēs uzskatām, ka šāda veida fondi bojā bojā tēlu un misiju sabiedrībā.
Nepatīkamu sarunu ar fondu «Labdaris» pieredzējusi arī Bērnu slimnīcas vadītāja. Aleksandrs
ANDA ČAKŠA, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja: - Viņi nāca ar akciju onkoloģijas pacientiem un diezgan agresīvā veidā mēģināja kļūt par mūsu sadarbības partneriem.
Jaut.: - Agresīvi – tas nozīmē kā?
ČAKŠA: - Nu, uzspiežot šo savu labdarību. Mēģinot pierādīt, ka viņu labdarība ir tāda ļoti laba, un neklausījās mūsu iebildumos. Līdz ar to tā mūsu sadarbība nebija iespējama. Ir grūti aprakstīt, kad ir sajūta, ka ir agresīvs, un kad nāk ar labiem nodomiem. Bet tā kopējā komunikācija neveidojās tāda uz sadarbību orientēta.
Mūsu rīcībā ir ziņas, ka Čistova biedrību darbu šobrīd pārbauda Valsts ieņēmumu dienests. Vai ir atklājušies kādi pārkāpumi, vēl nav zināms. Kā liecina informācija VID nodokļu parādnieku datu bāzē, piecām Čistova firmām un biedrībām maija beigās bija izveidojies ap 38 tūkstošu eiro liels nodokļu parāds.
Nodokļu parādi 2016.gada 26.maijā
Biedrība «Sociāli nozīmīgu projektu centrs «Varonis»» 14 332 eiro
SIA «PROJEKTU CENTRS VARONIS» 6728 eiro.
SIA «Labo mediju aģentūra» - 7443 eiro
SIA LM WEB 3758 eiro,
SIA «Sociālā palīdzība» 6065 eiro.
Avots: VID
Jaut.: - Tā ir taisnība, ka VID veic pārbaudi pie jums šobrīd?
ALEKSANDRS ČISTOVS, biedrības «Latvijas labdaru asociācija «Labdaris.lv»» īpašnieks: - Jā, protams, bet viss kārtībā.
Jaut.: - Vai tad pārbaude jau ir beigusies?
ČISTOVS: - Nē, tā vēl turpinās, bet šobrīd jau ir noslēgušies divi etapi un pārkāpumu nav. Bet pārbaudes notiek regulāri. Mums bija pārbaude 2014.gadā un arī pārkāpumus neatklāja. Viss ir normāli.
Biedrībai «Labdaris» ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss
To piešķir īpaša Finanšu ministrijas ekspertu komisija. Statuss nozīmē, ka šādai biedrībai ziedojošie uzņēmumi var saņemt nodokļu atlaides. Ja Valsts ieņēmumu dienests biedrības darbībā konstatē pārkāpumus, tai šo statusu atņem. Tas notika arī Čistova gadījumā. 2014.gada jūnijā VID atklāja, ka biedrībai «Varonis» ir nodokļu parāds, un tā īpašās labvēlības statusu zaudēja. Tomēr tajā pašā dienā sabiedriskā labuma organizācijas statusu reģistrēja vienai citai Čistova biedrībai «Labdaris».
Jau 2011.gadā valdība secināja, ka
JANA SALMIŅA, Finanšu ministrijas Nodokļu administrēšanas un grāmatvedības politikas departamenta direktore: - Mēs dzirdējām par to problēmu. Redziet, kā. Piekrītu, ka ir ļoti daudz dažādu veidu, kā vāc ziedojumus. Piekrītu, ja ir mērķziedojums. Un piekrītu – ja ir bijis mērķziedojums tad gan šai organizācijai būtu jāpastāsta, ka ir bijis ziedojums no konkrētas personas...
Juat.: - Būtu jāpastāsta, bet vai likumā ir pateikts, ka viņiem ir jāpastāsta?
SALMIŅA: - Nav. Konkrēti tas nav pateikts.
Jaut.: - Varbūt tur arī tā problēma?
SALMIŅA: - Iespējams, ka tas var radīt problēmas.
HĀRDIJA VAIVADE, Alberta mammas advokāte: - Šobrīd vienīgā iespēja, ko es redzu mums kā mērķa ziedojuma saņēmējam, būtu iet tiesā un celt prasību pret viņiem un mēģināt caur tiesu izprasīt konkrētu informāciju.
IEVA GRIĶE, Alberta mamma: - Protams, fonds ir ieguldījis zināmu darbu. Tā kā Albertam ir konkrēts konts, to Latvijas sabiedrība mums tomēr ziedoja konkrēti Albertam. Viņi ir tikai izpildītāji. Es visiem Latvijas cilvēkiem varu pateikt lielu paldies par to, ka mums palīdz, jo tā vajadzība ir liela... Lai mēs kā strādātu, mēs nevaram to vieni paši pacelt...
Pēc sarunas ar «Nekā personīga» Aleksandrs Čistovs nākamajā dienā uzrakstīja garu publisku vēstuli. Tajā viņš visus pārmetumus savā virzienā sauc par saplānotiem un pretlikumīgiem centieniem viņu iznīcināt. Un visiem, kuri to dara, esot jāatceras, ka no tā ciešot nevainīgi bērni.
