Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Rīt iedegsim pēdējo sveci Adventes vainagā. Kāds sagaidīs Kristus atnākšanu, cits - saulgriežu vai varbūt dāvināšanas svētkus. Jāpiebilst, ka dāvināt var arī savu laiku, uzmanību, rūpes, un reizēm tā ir visgaidītākā dāvana. Tādas jaukas noskaņas. Kā no citas pasaules nākušas liekas ziņas par inkasācijas mašīnas aplaupīšanu, nogalināto zemnieci. Divas pasaules?
Mēdz teikt - kam tagad viegli. Tomēr ir atšķirība, kādā veidā cilvēki risina naudas problēmas. Pasaulē, kurā tās risina ar vardarbīgām metodēm, droši vien Ziemassvētku gaidīšanas noskaņas neko neizsaka. Būtu muļķīgi šai pasaulei stāstīt, ka uz Ziemassvētkiem svarīgi piedot pāridarītājiem - pieņemt notikušo, atstāt to pagātnē un pāridarījumu neatgādināt. Viņiem tāda valoda būtu tukša vāvuļošana. Un vai mēs piedodami - nepataisītu sevi par naiviem muļķiem, jo kā var piedot to, ko pats vainīgais nenožēlo?
Otrai pasaulei Ziemassvētku atnākšana ir svētki. Kāda vecmāmiņa gadatirgū skuma par to, ka šogad pirmo reizi nevarēs radiņus iepriecināt ar mazām dāvaniņām. Svarīga ne jau dāvanas cena, bet gan apziņa, ka kāds par tevi domājis, izvēloties un saiņojot dāvaniņu. "Kas mums to atņēma?" viņa vaicāja. Vai var gadīties, ka šīs pasaules satuvināsies? Varbūt pienāks brīdis, kad ģimenes tēvs dosies laupīt, lai svētku vakarā visi nesēdētu pie tukša galda? Policistu skaits būs samazināts, viņam tas izdosies, ģimene būs priecīga? Ja viņš tomēr nebūs spējīgs uz ko tādu, varbūt vainas apziņu par to, ka nespēj nodrošināt savējos, viņš apklusinās, aizbēgot no dzīves pavisam? Vai tas būs labāk? Vai nav dīvaini, ka cilvēks, mēnesī nostrādājot visas paredzētās stundas, nespēj nodrošināt savu dzīvi? Vai vainīgais ir viņš?
Grūti nedomāt par finanšu situāciju valstī, tomēr jāatceras, ka Adventes sveces simbolizē arī mieru, ticību, cerību un mīlestību. Lai katru gadu iededzinātas, tās mūs stiprina, atgādinot šīs vienkāršās, bet vissvarīgākās lietas.