Ziemeļkorejā notiek mūžībā aizgājušā diktatora bēres

Papildināts ar jaunāko informāciju un video.

Sēru procesija ar Kima Čenira zārku atkārtoja maršrutu, pa kuru 1994.gadā tika vests viņa tēva Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas pirmā prezidenta Kima Irsena šķirsts.

No Kima Irsena mauzoleja - bijušās Kimsusana prezidenta rezidences - sēru procesija ar Kima Čenira zārku virzījās par Phenjanas ielām, kuru malās bija tūkstoši iedzīvotāju un Korejas Tautas armijas karavīru. Galu galā procesija atgriezās mauzolejā, kas kļūs arī par aizgājēja pēdējo atdusas vietu.

Procesijas laikā zārks tika vests uz melna «Lincoln Continental» limuzīna jumta, kur tas bija uzstādīts uz baltu sēru ziedu postamenta.

Vēl pirms tā brauca limuzīns ar milzīgu Kima Čenira portretu, kā arī vēl viens limuzīns, uz kura jumta bija uzstādīts balts vainags. Aiz šīm automašīnām sekoja armijas kravas auto - arī ar baltiem vainagiem.

Mediji jau propagandē jauno līderi

Kopš viņa tēva pēkšņās nāves 17.decembrī Kims Čenuns nonācis uzmanības centrā. Valsts oficiālie mediji viņu jau dēvē par «diženo pēcteci», augstāko armijas komandieri un Darba partijas Centrālkomitejas vadītāju. Tomēr nav mazsvarīgi, ka Kimam Čeniram varas pārņemšanai bija laiks sagatavoties 20 gadus, bet Kimam Čenunam šim uzdevumam bija atvēlēti vien trīs gadi.

Kima Čenira līķa balzamēšanai ir uzaicināti speciālisti no Maskavas, kas nodarbojas ar Ļeņina mūmijas uzturēšanu.

Pateicoties bēru ceremonijas tiešajai translācijai televīzijā, nojaušams, kāds varētu būt Ziemeļkorejas jaunās varas kodols un hierarhija.

Pa labi no limuzīna ar zārku gāja jau agrāk par līdera mantinieku izsludinātais aizgājēja jaunākais dēls Kimš Čenuns kopā ar dažiem viņam tuvākajiem Ziemeļkorejas elites pārstāvjiem.

Iezīmējas jaunā valsts vadība

Kimam Čenunam varētu būt aptuveni 28 gadi, un viņš ir agrāk Kima Čenira vadītās Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas (KTDR) Aizsardzības komitejas priekšsēdētājs. Valsts centrālā preses jau sākusi dēvēt Kimu Čenunu par valsts partijas un bruņoto spēku vadītāju.

Aiz Kima Čenuna līdzās limuzīnam ar zārku gāja Aizsardzības komitejas priekšsēdētāja vietnieks Čans Sontheks. Ja var ticēt Dienvidkorejas presei, viņš ir precējies ar Kima Čenira māsu un varētu kļūt par jaunā līdera aizbildni.

Viņiem sekoja Korejas Darba partijas centrālkomitejas propagandas sekretārs Kims Ginams un Augstākās tautas sapulces - vienpalātas parlamenta - priekšsēdētājs Cojs Tehboks.

Pa kreisi no limuzīna gāja Apvienotās štābu komitejas priekšnieks Li Enho, aizsardzības ministrs Kims Enčhuns un armijas galvenās politpārvaldes pirmais vietnieks Kims Čongaks.

Kā norāda Dienvidkorejas un Rietumu komentētāji, šie cilvēki tuvākajā laikā noteiks Ziemeļkorejas nākotni.

Kad 1994.gada 8.jūlijā 82 gadu vecumā nomira Kims Irsens, valstī tika izsludinātas desmit dienu sēras.

Valsts mediji tolaik demonstrēja kadrus, kuros redzami simtiem sērojošo ziemeļkorejiešu, kas bija pulcējušies pie mirušā līdera statujām un portretiem.

Kima Irsena bēru dienā Phenjanas ielās cieņu nelaiķim bija ieradušies izrādīt divi miljoni cilvēku.

Tikmēr dienvidkorejiešu mediji, savas prognozes balstot uz Kima Irsena bēru gaitu, ziņo, ka Kima Čenira bēru ceremonija, visticamāk, sāksies trešdien plkst.10 pēc vietējā laika (plkst.3 pēc Latvijas laika), kad pēdējo reizi Kumsusanas pilī cieņu aizgājušajam līderim izrādīs Kims Čenuns un valsts augstākās amatpersonas.

Pēc tam, iespējams, galvaspilsētas Phenjanas centrā maršēs karavīri un gaisā tiks izšautas 24 sēru zalves.

«Mēs redzēsim publisku bēdu izrādīšanu. Cilvēki raudās. Tas būs ļoti skaļi, dārgi un svinīgi,» paredz Seulas «Kookmin» universitātes pētnieks Andrejs Lankovs. «Mēs, protams, redzēsim viņa dēlu, kurš kļūs par nākamo diktatoru.»

Sēras oficiāli noslēgsies ceturtdien, kad tiks izšautas sēru zalves, visi vilcieni un kuģi signalizēs ar savām taurēm un nelaiķa piemiņa tiks godināta ar trim klusuma minūtēm.

Jau ziņots, ka Kims Čenirs nomira 17.decembra rītā 69 gadu vecumā. Viņš savu valsti turēja uz bada un sabrukuma robežas, ieslodzīja koncentrācijas nometnēs par nelojāliem uzskatītus cilvēkus kopā ar visām ģimenēm un padarīja Ziemeļkoreju par kodolvalsti.

Cilvēktiesības organizācija «Human Rights Watch»

Kima Čenira režīmu nodēvējusi par «vienu no pasaulē represīvākajām valdībām»

, kas nebrīvē tur aptuveni 200 000 politisko ieslodzīto un kurā nav nekādas preses vai reliģiskās brīvības, nekādas politiskās opozīcijas, ne arī vienlīdzīgas izglītības un veselības aprūpes iespēju.

«Faktiski ikvienu politiskās, sociālās un ekonomiskās dzīves aspektu kontrolē valdība,» teikts organizācijas slēdzienā.

Kā vēsta Ziemeļkorejas oficiālie mediji, Kims Čenirs «miris no lielas garīgas un fiziskas pārslodzes» 17.decembrī plkst.8.30 pēc vietējā laika (plkst.1.30 pēc Latvijas laika) vilcienā, dodoties vizītē uz galvaspilsētas apkaimi.

Ziemeļokrejas dibinātāja «mūžīgā līdera» Kima Irsena dēlam pēc stāšanās valsts vadītāja amatā 1994.gadā piemeklēts tituls «dārgais līderis», taču aiz karikatūrai līdzīgā ekscentriskā hedonista tēla slēpās politiski prasmīgs un nežēlīgs vadītājs.

Čenira biogrāfija

Visa Kima Čenira biogrāfija ir minējums, sākot no dzimšanas datuma un vietas līdz mitoloģizētiem notikumiem par viņa uzaugšanu valstī, kas veidojās pēc Korejas pussalas sadalīšanās Otrā pasaules kara beigās.

Kims savu varu nostiprināja ar propagandu, koncentrācijas nometnēm, visaptverošu personības kultu, ko viņš mantoja no sava tēva, un milzu armiju.

Pēc Kima Čenira stāšanās amatā Ziemeļkoreju neprasmīgas zemes apstrādes dēļ piemeklēja masveida bads, no kā valstī nomira, pēc dažādām aplēsēm, no 900 000 līdz 3,5 miljoniem iedzīvotāju.

Ziemeļkorejā vēl joprojām valda ievērojams pārtikas trūkums, ko palīdz mazināt galvenokārt Dienvidkorejas un Ķīnas palīdzība, gadā nosūtot aptuveni miljonu tonnu pārtikas.

Pēc ANO aplēsēm, aptuveni trešdaļa bērnu Ziemeļkorejā cieš no nepietiekama uztura.

Neskatoties uz smago ekonomisko situāciju valstī, Kims Čenirs atlicināja resursus kodolieroču izstrādes programmai, kas kulminēja ar kodolizmēģinājumiem 2006.gada oktobrī un 2009.gada maijā.

Kims Čenirs atbilstoši oficiālajai Ziemeļkorejas historiogrāfijai dzimis 1942.gada 16.februārī. Tieši šī diena Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (KTDR) tiek svinēta kā nacionālie svētki.

Atbilstoši oficiālajai versijai Kims Čenirs dzimis korejiešu partizāņu nometnē Pektu kalna rajonā, Ziemeļkorejā. Pektu kalns korejiešiem ir svēts.

Savukārt neatkarīgi eksperti vēsta, ka Kims dzimis Krievijas Tālajos Austrumos Vjatskas ciemā, 70 kilometru attālumā no Habarovskas.

Bērnību viņš pavadījis Vjatskā, kur bija dislocēta padomju armijas 88.atsevišķā brigāde. Tās bataljona komandieris bija Kima Čenira tēvs, nākamais KTDR prezidents Kims Irsens.

1945.gada novembrī Kims Čenirs kopā ar ģimeni pārcēlās uz Phenjanu, Ziemeļkorejā, bet 1950.-1953.gada Korejas kara laikā evakuējās uz Ķīnu. Viņš ir beidzis ķīniešu sākumskolu. Pēc kara beigām iestājās armijas skolā netālu no Phenjanas.

No 1960. līdz 1964.gadam mācījās Phenjanas universitātē, bet pēc tās beigšanas strādāja tēva privātajā apsardzē, pēc tam - Korejas Darba partijas centrālkomitejā.

Septiņdesmitajos gados viņš sāka darboties partijas augstākajā vadībā, bet 1980.gadā tika oficiāli pasludināts par varas pārmantotāju, kaut arī formāli varu pārņēma trīs gadus pēc sava tēva nāves.

Kopš 1991.gada 24.decembra Kims Čenirs bija Korejas Tautas armijas virspavēlnieks, bet kopš 1993.gada - KTDR Aizsardzības komitejas priekšsēdētājs. Atbilstoši 1998.gadā pieņemtajiem konstitūcijas labojumiem tas ir «augstākais valsts amats, kura pilnvarās ietilpst valsts politisko, militāro un ekonomisko spēku vadība un komandēšana». 1997.gada oktobrī Kims Čenirs izraudzīts par Darba partijas ģenerālsekretāru.

Kims Čenirs bija valsts un partijas faktiskais vadītājs kopš sava tēva nāves 1994.gadā.

Pati māte daba sērojot

Tikmēr kopš Kima Čenira nāves komunistiskās valsts plašsaziņas līdzekļi vēsta, ka pati māte daba sēro par mūžībā aizgājušo līderi.

Kā otrdien ziņoja Phenjanas radio, dūjai līdzīgs putns pagājušajā nedēļā tīrījis sniegu no mirušā līdera statujas.

Putna neparastā uzvedība «salauzusi daudzu cilvēku sirdis».

«Es nespēju nomierināt savu netīrās sirdsapziņas mocīto sirdi, balts putns, lielāks par dūju, pēkšņi noslaucīja sniegu no līdera statujas pleciem,» radio pastāstīja kāds aculiecinieks.

Tikmēr valdošās partijas laikraksts «Rodong Sinmun» pirmdien vēstīja, ka par mūžībā aizgājušo vadoni sēro arī pūces.

«Pūces ielidoja pa piemiņas vietas logiem un pievienojās sērojošajiem ļaudīm,» rakstīja izdevums.

Arī pagājušajā nedēļā komunistiskās valsts mediji ziņoja par savādām dabas parādībām un dzīvnieku neierastu uzvedību, sērojot par Kimu Čeniru.

17.decembra rītā, kad Ziemeļkorejas līderis šķīrās no šīs dzīves, ezerā Pektu kalnā ar neraksturīgi skaļu troksni salūzis ledus un reģionu pāršalkusi sniega vētra un spēcīgs vējš, vēstīja Korejas Centrālā ziņu aģentūra (KCNA).

KCNA ziņoja, ka sniega vētra pēkšņi mitējusies otrdienas rītausmā, saullēktam izgaismojot Pektu kalna virsotnes un horizontu.

Spoža gaisma apņēmusi klintī iegravēto uzrakstu: «Pektu kalns, revolūcijas svētais kalns. Kims Čenirs». Un šie vārdi tupinājuši blāzmot līdz pat otrdienas vakaram.

Savukārt pagājušās nedēļas pirmdienā pusotru stundu gaismas blāzma bija vērojama arī kalna Kima Čenira smailē, kas sakritis ar laiku, kad oficiāli tika paziņots par viņa nāvi.

Dabas brīnumi notikuši arī Kima Irsena statujas tuvumā valsts ziemeļaustrumu pilsētā Hamhinā.

«Otrdien ap plkst.21.20 (plkst.14.20 pēc Latvijas laika) Japānas dzērve tika redzēta lidojam apkārt statujai trīs reizes, pirms tā nolaidās kokā. Dzērve tur palika diezgan ilgu laiku ar noliektu galvu un tad aizlidoja Phenjanas virzienā,» pagājušajā nedēļā ziņoja KCNA.

«To novērojot, Hamhinas Revolucionāro vietu vadības biroja direktors un citi sacīja, ka pat dzērve šķiet sēro par Kima Čenira nāvi, (..) nespējot viņu aizmirst,» ziņoja KCNA.