Ģenerālis: NATO Militārā komiteja atbalsta bataljona kaujas grupas Baltijā un Polijā

ASV, Lielbritānijas un Gruzijas desantnieku mācības

NATO Militārā komiteja trešdien sanāksmē atzinusi, ka Baltijas valstīs un Polijā būtu jāveido starptautiskas bataljona kaujas grupas, ziņu aģentūrai BNS pastāstīja Lietuvas pārstāvis komitejā, brigādes ģenerālis Gintauts Zenkevičs.

«Dalībvalstu bruņoto spēku komandieri diskutēja par pastiprinātu spēku klātbūtni Baltijas valstīs, Polijā, Rumānijā un Bulgārijā. Bruņoto spēku komandieri vienojās sniegt ministriem ieteikumu, ka

Baltijas valstīs un Polijā būtu jābūt bataljona kaujas grupas lieluma vienībām,»

sacījis ģenerālis.

Pēc Zenkeviča teiktā, bataljona kaujas grupa ir lielāka par parasta bataljona lieluma spēkiem un tajā ir aptuveni tūkstotis karavīru.

«Bataljona kaujas grupa - tas ir bataljons plus noteikti kaujas atbalsta un kaujas apgādes elementi. Tātad

reāli būtu jābūt aptuveni tūkstotim karavīru, bet tas atkarīgs no valstu lieluma

un no tā, kāda būs šī grupa,» viņš piebildis.

Komitejas ieteikumu par bataljona kaujas grupu izveidi dažu nedēļu laikā apspriedīs NATO Aizsardzības politikas plānošanas komiteja, pēc tam tas jāapstiprina Ziemeļatlantijas padomē, un galīgais lēmums jūnijā jāpieņem alianses aizsardzības ministriem.

Zenkevičs norādījis, ka pagaidām nav nolemts, uz kuru valstu bāzes tiks veidotas bataljona kaujas grupas, un tas, visticamāk tiks oficiāli paziņots NATO Varšavas samitā. Pirms dažām nedēļām Lietuvas amatpersonas paziņoja, ka saņēmušas no Vācijas pārstāvjiem apliecinājumu, ka Lietuvā galvenā loma šīs vienības izveidē būs Vācijai.

ASV aizsardzības ministrs Eštons Kārters jau maija sākumā paziņoja, ka NATO apsver iespēju Baltijas valstīs un Polijā rotācijas kārtībā dislocēt 4000 karavīru. Viņš norādīja, ka galīgais lēmums tiks pieņemts NATO samitā, kas jūlijā notiks Varšavā.

Karavīri rotācijas kārtībā varētu tikt izvietoti Baltijas valstīs un, iespējams, Polijā.

Laikraksts «The Wall Street Journal» (WSJ) savukārt vēstīja, ka NATO gatavojas Baltijas valstīs un Polijā izvietot četrus bataljonus - aptuveni 4000 karavīru, lai stiprinātu alianses robežu ar Krieviju. ASV, visticamāk, varētu piešķirt divus bataljonus, bet Vācija un Lielbritānija katra varētu piešķirt pa vienam bataljonam.

ASV aizsardzības ministra vietnieks Roberts Vorks WSJ apstiprināja kopējo kontingenta lielumu un paziņoja, ka tā ir atbilde uz Krievijas pieaugošo aktivitāti Baltijas valstu tuvumā.

ASV mediji vēsta, ka plāns par 4000 karavīru dislocēšanu Baltijas valstīs un Polijā nepārklājas ar iepriekš izsludināto nodomu Austrumeiropā izvietot 4200 amerikāņu karavīru.

Uz augšu