Bartaševičs Tiktokā, Nagle plakātos, latvieši – pagrīdē. Ko redz vēlētājs Rēzeknē (2)

“Kā es to pamanīju?” Re:Baltica pārvaicā sabiedriskā medija Latgales studijas vadītāja Renāte Lazdiņa. “Kad paziņas sāka prasīt, kas tā Aija Nagle tāda ir. Domāju, kur redzējuši, saku – ko prasi? Viņi: nu, veikalā, pieturās. Cilvēki ļoti pamanīja. Sākumā viņu popularizēja rezekneszinas.lv portālā un tad tas raidījums parādījās.”

Tobrīd Nagli atpazītu varbūt aktīvākie TikTok lietotāji. Šis sociālais tīkls Latgales priekšvēlēšanu kampaņās spēlē lielu lomu – tur tās notiek aktīvāk nekā reālajā dzīvē. Nagles kāzu rīkošanas bizness nebija pārāk veiksmīgs un viņa meklēja jaunu nišu – veidot maksas saturu sociālajos tīklos. Sākumā veicināt atpazīstamību, tad uz tās rēķina atrast klientus.

Starp daudzajiem influenceriem Nagle centās izcelties, šausminoties par produktu cenām lielveikalos, kā arī veidojot ekskursiju apskatus. Tad starp tiem parādījās mīlīgas sarunas ar pilsētu mēriem: Egīlu Helmani Ogrē (NA), Andri Rāviņu (ZZS) Jelgavā, bet visbiežāk ar Andreju Elksniņu Daugavpilī, palīdzot pēdējam mazgāties baltam par ienākumiem neatbilstošo dzīvesveidu.

Ambiciozā sieviete neslēpa, ka vēlas nonākt politikā. Pirmais mēģinājums – starts brāļu Ģirģenu “Republikā”, kas beidzās nesākusies – bija neveiksmīgs. Vienā no savām retajām intervijām medijos Nagle pauda, ka nākamreiz startēs tikai koalīcijas partijā.

Tā izrādījās šīs pašvaldību vēlēšanas. Taču Latgalē Mārupes iemītnieci maz pazina. Tā Rēzeknes radio “Ef-Ei” parādījās raidījums “Po faktu” (latviski to būtu jāsauc “Faktiski”, bet to reklamēja ar šādu nosaukumu – red.).

Tajā blogere, kura pirms tam uzsvēra, ka nav žurnāliste, jo tam nepieciešamas noteiktas prasmes, jau bija pārtapusi par “sabiedrisko darbinieci, kas inficē Latviju ar atbildību”. Elksniņam draudzīgajā “Gorod” pārraidē – jau par “tiktoka karalieni”. Raidījuma saturu pārpublicēja ar “Ef-Ei” saistītajā interneta vietnē, kur Elksniņa “Sarauj, Latgale!” saņem īpašu labvēlību – tās kandidātu sociālo tīklu ierakstus pavairo kā ziņas bez pagātnes konteksta vai citiem viedokļiem. Tas pārceļoja arī uz populāro portālu jauns.lv, lai Nagli ieraudzītu tie, kas par viņu nekad nav dzirdējuši (medijs uz lūgumu skaidrot, kā tas noticis, neatsaucās).

Raidījums sākās oktobra beigās un ilga drusku vairāk kā trīs mēnešus. Pēdējā tā izlaidumā februārī Nagle paziņoja, ka kandidēs Elksniņa partijas sarakstā kā otrais numurs Rēzeknē. Kā nodarbošanās anketā norādīta “Radio Ef-Ei” žurnāliste.

Kurš maksā?

Pašreklāmas akcija bija pielāgota pēdējam brīdim pirms oficiālā kampaņu sākuma. Tas nozīmē, ka to var neiekļaut oficiālajos izdevumos un nav jānorāda, kas par to maksā.

Tieši tā arī notiek, kad Re:Baltica sāk par to interesēties. Pieturu un transporta reklāmas vietu apsaimniekotāja “Rezekne media group” valdes loceklis Oļegs Živkovs atbild, ka tā esot neizpaužama komercinformācija. Lai Re:Baltica meklējot KNAB (birojs uzrauga kampaņu finanses). Lielveikalu reklāmu izvietotājs “Lekon” uz saziņas mēģinājumiem neatbild.

Nagle, sākumā pacēlusi klausuli, aizbildinās, ka esot aizņemta kampaņā. Lūdz jautājumus sūtīt partijas birojam. Tad saruna pārtrūkst un viņa vairs nav sazvanāma. Pēc pāris dienām pienāk rakstiska atbilde, ka jautājumi esot uzbrūkoši. Topošajai politiķei neesot pienākuma “aizstāvēt vai komentēt subjektīvi interpretētus pieņēmumus.” (ar jautājumiem varat iepazīties šeit).

Vienīgais runīgais izrādās radio līdzīpašnieks Vladimirs Ivanovs. Sākumā izrunādamies, ka Re:Baltica “ir slikta reputācija, jo jūs finansē no ārzemēm”, Ivanovs apgalvo, ka esot piedāvājis Naglei vadīt raidījumu reitingu uzlabošanai, jo “neviens par apkures tarifiem tādus materiālus netaisa.”

Viņa neesot vienīgā – arī divi ZZS kandidāti savulaik radio vadījuši raidījumus. Uz norādi, ka tas tomēr atšķiras no viena kandidāta apzinātas reklāmas kampaņas, kuru turklāt it kā finansē radio, Ivanovs paliek pie sava – neesot zinājis, ka viņa pošas kandidēt: “Jūs, sievietes, esat viltīgas! Viņa mani vienkārši apveda ap stūri.” Par reklāmas kampaņu esot maksājis radio, bet par reklāmām sabiedriskajā transportā atbildējusi Nagle pati. “Tā nav taisnība, ka nevienam citam raidījumam tādu reklāmu nav bijis. Es esmu gājis pat uz tirgu staidzināt cūku! Man vienkārši ir vajadzīgs šovs. Jūs acīmredzot neko nesaprotat no mārketinga,” viņš apmierināti nosaka.

Tiesa, Ivanova vārdu ticamību mazina iepriekšējās saites ar Daugavpils domes saimnieku Elksniņu. Pērn septembrī elektronisko mediju uzraugs sodīja otru viņam daļēji piederošo raidstaciju “Divu krastu radio” ar 4000 eiro. Tā bija noslēgusi līgumu par raidījumiem ar Daugavpils pašvaldību, bet pretēji likumam to nenorādīja. Daugavpils domes pēc Re:Baltica pieprasījuma sagatavotajā informācijā redzams, ka šī sasaukuma laikā “Divu krastu radio” no tās saņēmis 79 tūkstošus eiro. Foto sociālajos tīklos Ivanovs ar Nagli un ziņu portāla nashrezekne.lv vadītāju piedalās prāta spēlēs komandā “Sarauj, Rēzekne”. Pēdējais – Jevgēņijs Sadovskis – tagad arī startē Elksniņa partijas sarakstā Rēzeknē.

NEPLP ieskatā šoreiz viss bijis kārtībā, jo likums liedz kandidātiem vadīt raidījumus tikai pēc oficiālā kampaņas sākuma. KNAB Re:Baltica informēja, ka, ņemot vērā notikušo, birojs pārbaudīs “Sarauj, Latgale!” vēlēšanu ienākumu un izdevumu deklarāciju atbilstību likuma prasībām (visām partijām tāda birojā jāiesniedz 30 dienas pēc vēlēšanām). Birojs atzīst, ka partijas mēdz aģitēt jau pirms kampaņas sākuma. Līdz ar to pieaug slēptas politiskās aģitācijas risks, ko grūti pierādīt.

Bartaševičs – pastkastē un TikTokā

Jau kopš rudens no milzīga plakāta pilsētas centrā uz rēzekniešiem lūkojas arī pilsētu līdz bankrotam novedušais eksmērs Aleksandrs Bartaševičs un Ainārs Šlesers, kuru partijas “Kopā Latvijai” un “Latvija pirmajā vietā” startē vienā sarakstā.

Bartaševičs pilsētā ir visur – pagalmu sanāksmēs, sabiedriskos pasākumos, apsveikumos 8.martā un aicinājumos uz talku iedzīvotāju pastkastēs, un vairākās bezmaksas avīzēs.

Kad viņš bija mērs, viņu popularizēja pašvaldības izdevums (Bartaševičs priekšvēlēšanu programmā solās to atjaunot) un raidstacija “Radio Rēzekne”, kur varēja klausīties garus viņa monologus. Kopš uz maksātnespējas sliekšņa esošo pilsētu pārvalda tehnokrātu administrācija, tas ir beidzies. Pēc Re:Baltica pieprasījuma izsniegtās ziņas rāda, ka Bartaševiča pašslavināšanās “Radio Rēzekne” pilsētniekiem šai sasaukumā izmaksājusi 78 000 eiro.

Bartaševičs dominē arī Tiktokā, kur rosās arī “Sarauj, Latgale!” un “Progresīvo” vietējais līderis. Līdz pagājušajai nedēļai latviešu partijas bija faktiski neredzamas, bet tagad parādījušās arī pieturās, uz māju sienām un pastkastēs. “Mums it kā ir desmit saraksti, bet es visu laiku redzēju vienu, divus. Feisbukā tagad tā saucamās latviskās partijas sāk aktīvāk darboties, bet tas neizskatās pārliecinoši,” vērtē Lazdiņa.

Nacionālās apvienības (NA) saraksta līdere Ērika Teirumnieka Re:Baltica skaidroja, ka partija pilsētā saskārusies ar divām problēmām – naudas un laika trūkumu kampaņai, kā arī īpašnieku atteikšanos izvietot reklāmas. “Bartaševičam vienīgais darbs ir kandidēt vēlēšanās, mēs visi esam algotu darbu strādājuši cilvēki. Un arī naudas mums nav daudz. Skatoties uz viņa partijas reklāmas apjomiem, es, godīgi sakot, nesaprotu, no kurienes,” viņa saka. “Labās reklāmas vietas bija izpirktas jau rudenī. Tagad mums sāk atteikt arī dažas sarunātās, liekot saprast, ka mēs neesam vēlami.” Viņa solās informāciju publiskot pēc vēlēšanām, kad vērtēs kampaņu. Tagad esot sadrukāti reklāmas materiāli un pēdējās trīs nedēļās partijas centīšoties pārliecināt šaubīgos. “Daļu te pārliecināt nevar, viņi jau sen ir izlēmuši, ka balsos par Bartaševiču,” viņa saka.

LSM uz iztaujāšanu pirms vēlēšanām bija uzaicinājis visu desmit partiju pārstāvjus, lūdzot izklāstīt prioritātes un novilkt arī sarkanās līnijas. Studijā viesos bijis uzņēmējs, jaunietis un nevalstiskā sektora pārstāvis.Vēlāk teikuši paldies, jo kļuvis skaidrāks, par ko balsot. “Cilvēki ne jau no partiju programmām iepazīstas, bet no partiju līderu tekstiem,” rezumē Lazdiņa. “Tā kā mums mediju situācija ir tāda, kāda nu ir, rēzeknietim atliek iet CVK mājas lapā un studēt programmas. Bet šaubos, ka daudzi no viņiem to darīs.”