Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/12/8786243t1hb9c5.jpg)
Kinoteātra Rīga darbinieki ir satraukti, jo ārkārtas sapulcē noskaidrojuši, ka ilgi plānotā un pirmssvētku laikā sāktā kinoteātra reorganizācija nav pienācīgi sagatavota.
Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētāja Ieva Romanova nosūtījusi vēstules Rīgas domei, Kultūras ministrijai un Nacionālajam kino centram ar lūgumu apturēt reorganizāciju līdz brīdim, kad būs izveidota Rīgas Kultūras aģentūra, kurai uzdots nodrošināt kinoteātra Rīga darbību. Par to, ka pašvaldības SIA Kinoteātris Rīga ir jāreorganizē, dome lēma jau 2004. gada oktobrī.
Tika nolemts kinoteātra ēku pievienot pašvaldības SIA Rīgas nami (RN), kas apsaimniekotu nekustamo īpašumu, bet kinoteātra tiešās funkcijas uzticēt Rīgas Kultūras aģentūrai, kurai darbs būtu jāsāk 2007. gada 1. janvārī. Konkrētas sarunas par reorganizāciju sākušās augustā, septembrī pabeigta inventarizācija, bet kinoteātra 30 darbinieki nav saņēmuši skaidrojumu, kas notiks tālāk. Tāpēc decembrī rakstīta vēstule domei, aicinot sasaukt ārkārtas sapulci, kurā atbildīgas amatpersonas izskaidrotu situāciju.
Sapulce notika 19. decembrī, tajā piedalījās Kultūras departamenta direktore Diāna Čivle un RN vadītājs Andris Lācis. Kinoteātra direktores vietniecei Velgai Eklonai sapulcē radies viedoklis, ka arī reorganizācijas veicējiem īsti nav skaidrs, kā tai jānotiek. "Daudzmaz ir skaidrs, ka tehniskos darbiniekus pārņems RN, bet kas rādīs kino? Varbūt kinoteātri vispār slēgs? Bet ko darīt ar repertuāru, kas sastādīts divas nedēļas uz priekšu?" viņa jautāja. Savukārt kultūras darbinieku arodbiedrības pārstāvji protestēja pret to, ka netiek ievērotas atbilstošās procedūras darbinieku iespējamās atlaišanas gadījumā.
Arī D. Čivle atzīst, ka sapulcē radušies jautājumi, kas vēl jānoskaidro, tomēr viņa apgalvo, ka kino demonstrēšana netikšot pārtraukta – pārejas periodā to nodrošinās Kultūras departaments. Tiesa, D. Čivle nenosauc konkrētu cilvēku, kurš nodarbosies ar repertuāra plānošanu un citām specifiskām lietām. "Mums ir pieredze visdažādāko projektu realizēšanā." D. Čivle mierina darbiniekus – viņu darba attiecības tikšot turpinātas ar departamentu, jurists jau sācis izstrādāt ar arodbiedrību saskaņotus līgumu paraugus.
Lai gan šonedēļ izskanējuši jau vairāki konkrēti datumi, kad RN pārņem kinoteātra apsaimniekošanu, amatpersonas apgalvo, ka viss atkarīgs no brīža, kad reorganizācija tiks fiksēta Uzņēmumu reģistrā. Skaidrs, ka tam jānotiek vēl šogad, bet D. Čivle atzīst, ka jaundibināmā Kultūras aģentūra 1. janvārī darbu nesāks, jo konkurss uz direktora amatu noslēgsies tikai janvāra vidū, bet reāls darbs sāksies "2007. gada pirmajā ceturksnī". D. Čivle piekrīt – loģiskāk būtu, ja vispirms tiktu izveidota aģentūra un tikai tad tā pārņemtu strādājoša kinoteātra funkcijas, tomēr tas neesot viņas kompetences jautājums. "Domē papīri iet tā, kā tie iet, ja neizskata vienā sēdē, pārceļ uz nākamo." Šo jautājumu viņa esot uzdevusi arī A. Lācim, bet viņš skaidrojis, ka reorganizācijas procesu nevar apturēt.
Neatkarīgajai A. Lācis apgalvo, ka attiecībā uz kinoteātri uzņēmumam esot skaidri plāni: "Mēs to neļausim ne privatizēt, ne izsaimniekot. Tā ir kino izrādīšanai domāta ēka, un, lai gan to pārņemam ar ievērojamiem zaudējumiem, cīnīsimies pret nerentabilitāti. Šī māja spēj pelnīt tieši ar kultūras funkcijām, esmu jau par to runājis ar profesionāļiem.